es pat nezinu, kas man vairāk to pavasari uzjundījis - laikapstākļi vai dzīvotgribu atjaunojošā ežēna grīna "atjaunošana". tur ir tāda aina, kad galvenais varonis aiziet pie dievmātes statujas nolūgties un saprot, ka līdzpaņemtais pūpolsvētdienas zaru saišķis ir pilnāks ar dievu nekā akmenī cirstais tēls. tad es tirgū ieraudzīju bērzu slotas (slaucīšanai) un sagribējās tās uzplaucināt.