bet saproties, kad tevi nostāda tādā situācijā, kur tev jāpastāsta.. īsi, gaiši un skaidri par to, kas tu esi un kas tev patīk..
es varu nonākt tikai pie vienas atziņas: es esmu nožēlojama. jo es nekas neesmu un man nav oprideļonnas nodarbošanās. es esmu latviete-krieviete-meitene. varbūt ar to pietiek? es guļaju ar rajona zēniem. un mēģinu, as far as i can, nevienam ņepričiņitj zla.
bet viss pārējais ir pārāk garš un sapiņķerēts stāsts, ko nevien man nekad nebūs laika pastāstīt. bet arī noklausīties nebūs laika. kā tur bija - "lai tiktu galā ar 1 dzīvi ir vajadzīga vēl viena" vai kaut kā tā?