ir laikam vairākas tādas bērnu mūz.skoliņas, bet Yamaha ir diezgan sena tradīcija, tipa pār pa 50 gadiem - adaptēta no japāņiem Vācijā un LV, LT. ir, kam liekas, ka tā tik tāda māžošanās, bet Eižens kaut kā uzķēra no pirmās reizes un ar interesi seko / mācās. tur attīsta skaņu kopā ar kustību, māca dažādus patskaņus, kurus pavada ar instrumentiem, liek kopā dažādus ritmus, kas jāsit līdzi te ar bungu, te ar marakasu, katrā nodarbībā ir viens nopietnās mūzikas piemērs, ko viņi klausās krāsainā aplī sēdēdami. un sanāk, ka viņš tieši tagad ari runāt sāk, un tas viss saslēdzas. viņš atpazīst dziesmiņas, ko tur spēlē, zina, pie kuras ir jāliek mantas kastē, pie kuras jāiet pa apli, pie kuras jāšūpojas zirdziņā. un galvenais, ka tas viss viņu apbur. un vēl tā skolotāja Lilija ir ar ļoti skaistu, augstu balsi, vienmēr ieinteresēta un priecīga, kā tāda laumiņa.