mēs parasti apmetamies uzreiz pretī kāpas takai, bet upītes otrā pusē, sanāk, jau slīteres teritorijā, vienmēr ir Ira ar jaunu, spožu īru seteru un abiem mazbērniem. meitenei ir kādi 11 gadi un spoža cepurīte ar fliteriem, kā jau krievu meitenēm, arī peldkostīms ar svārciņu, un viņa met ritentiņus. puikam ir kādi 5 gadi, viņš kautrējas sveicināt latviski. Ira runā nevainojamā latviešu valodā, viņa ir kāda slavena latviešu režisora atraitne. viņa sveicienam vienmēr piekabina kādu saviesīgu un laipnu frāzi, piemēram: tas suns gudrāks nekļūst, viņu padara traku cielavas.

mēs ar Iru staigājam viena otras pēdās - ja sēnes uz taciņas nav, tātad Ira jau gājusi. tāpat viņa noteikti arī padomā par mums, kad esam pasteigušies pirmie. tikai interesanti - kā viņa sauc mūs?