tevi lasot, arvien uznāk tāda kā žēla un skumja skaudība, tā kā var skaust vai nožēlot lietas, kas vairs nekad netiks piedzīvotas un nekad nav piedzīvotas - dažādu, bet ļoti atšķirīgu iemeslu dēļ es nevienu savu bērnu neesmu tā izdzīvojusi tai visjaukākajā vecumā, pašā sākumā, un nu ir sanācis tas, kas ir sanācis. nē, nedomāju, ka kaut kā pietrūkst viņiem - jo pēc tam manis ir bijis klāt pārpārēm. bet man ļoti pietrūkst tādu atmiņu, kā tu tagad raksti.