tas, kas patiesībā šobrīd notiek - mēs vienkārši maisām Ingmāram uzrakstīt diplomdarbu, un viņš būs spiests ņemt akadēmisko vasaru. katru vakaru es apņemos, ka rīt uzņemšos visus pienākumus, neprasot palīdzību, bet tomēr no rīta man vajag vienu kompensējošo stundu miega, un viņš ceļas dot brokastis. pēc tam es nevaru ilgi savākt visas lietas, lai izietu no mājas, tādējādi nodrošinot pāris stundas klusuma. tad ap pusdienlaiku mēs ar bērnu beidzot kaut kur aizbraucam - uz pārdaugavu vai mežparku, bet jau drīz zvanām Ingmāram, jo ir aizmirsta putra vai ari netiekam tramvajā, un viņš brauc mums pakaļ. un tā katru reizi.

šodien lepni ar 9. autobusu aizbraucām uz Ķīšezeru, tur bija burvīgi - stiprs, bet ne ledains vējš, pati ūdens maliņa pietiekami silta, lai ļautu eiženam pa to lēkāt, bet tad palika tomēr par vēsu, un es piezvanīju ingmāram, lai brauc pie mums un