apakšstāva kaimiņš visu dienu guļ trepēs - pieklājīgi sveicina, kad viņam garām iet, saka: sveiks, kaimiņ! (viņš vienmēr ir patīkami pieklājīgs - palīdz ratiņus uzstiept, durvis atver) tikko aiznesām viņam matraci un segu. lielo matraci viņš neņēma, teica: nu, lūdzu, kaimiņ! ņem to prom - es, vecs cietumnieks, pieradis vēmekļos gulēt.
atnesām veco bērnu matracīti, uz tā gan piekrita uzsvempties. bet ko darīt citu? sieva viņu mājā nelaiž, bet nieres tak atsaldēs, tur guļot.