neko jau daudz vienā dienā te nepaspēj. piecēlos 4os pabaroju mazuli, pēctam vēlreiz 7os. viņš ēda kādu stundu, kamēr vairs nekā nevarēja izsūkt. iebāzu mutē knupīti un atstāju gultā sev blakus sasegtu tēva mātesmāsas adītajā segā, krāsainajā brāļa dvīņu bērnu sedziņā, ko man atdeva viņa pirmā sieva, un vēl pa virsu uzsedzu arī pusi no zilās vilnas segas, kuru sagrieza, lai tēva brāļiem - dvīņiem būtu katram, ko uzklāt, kad paliek šeit. vakarā šeit ir sakurināts silti, bet no rīta var just vēju gar vecajām rūtīm. tā viņš pagulēja stundu, sāka gražoties un es paņēmu viņu auklēt klēpītī. un desmitos jau baroju atkal, tikai tagad nezinu, ar kuru krūti, jo abas atkal ir pilnas. noguldīju viņu uz vamzīša, saliku riņķī grabuli, samiņu un degunradzi - viņš omulīgi staipīja rociņas, bet pati aizgāju līdz klētij, noskaloju seju spainī pie akas (brīnišķīgs novembris!!! mans otrs mīļākais mēnesis aiz augusta), uztaisīju kafiju un sāku lasīt Mistēriju. tagad mazliet pārtraucu, jo bērns sāka žāvāties un es atkal paņēmu viņu klēpī midzināt.
pēctam droši vien aizbridīsim pa kāpām uz Melnsils veikalu. turp-atpakaļ kādi 5 km, paiet vismaz stunda ar slingā iesietu pauniņu. uzklās vēlās pusdienas un būs jau vakars. izlaidīs suni un visu vakaru vārīs ūdeni plītī un mazgās treknos traukus. varbūt tad drīzāk šodien riskēšu braukt uz veikalu ar saliekamo, kas draud vidū sadalīties uz pusēm.