negaidīti ir tas, ka man pēkšņi ir pilna galva ar pantiņiem un tautasdziesmām: šūpojošām, aijājošām, ritmiski maršējošām. zaķi dara alutiņus un
cizi-cizi-cizi-ciz -
kas tur laistās, kas tur viz?
mēnesītis tekalē
Anča - Brenča pagultē.
burtiski atnākusi vaļā nenojausta un ilgi ap ausi tīta dziesmu vācelīte.
agrāk biju ievērojusi, ka dziesmiņas atnāk bailēs, stresā, lampu drudzī vai, piemēram, vienai tumsā ejot pa mežu. vispār man ceļojot ir diezgan daudz sanācis staigāt tumsā pa mežu. tad es mēdzu uzlikt uz pleciem guļammaisu, lai izskatos plecīgāka un skaļi dziedāt, lai aizbaidītu zvērus u.c.
attēlā - ingmārs tēlo krišjāni baronu jaunībā: