man sociālajos tīklos ir daudz pazīstamu cilvēku, kas savā starpā puduriem vien ir pazīstami, un tad ir albumi, kur viņi visi viens otru satiek, sveicinās un apskaujas, šķiet, tāda draudzīga jauku cilvēku kliķe, bet man ceļas mati gaisā no domas vien par nokļūšanu tādā pasākumā, kur visi baigi sveicinās un draudzējas, jo es jau viņus nemaz nepazīstu - droši vien lielāko daļu esmu vienkārši kādreiz satikusi pālī un tāpēc mēs it kā esam pazīstami, un neviens jau neatceras, kā tieši un kāda izdevība varētu būt no šīs pazīšanās, tā kā man nav nekādas profesijas vai lomas, izņemot tīri izklaidējošu funkciju, kas šobrīd arī nav necik izklaidējoša - esmu kā tāds sarunas strupceļš, komunikācijas galapunkts, turklāt šausmīgi skaidrā.