bet varbūt vislabāk ārstē mamma, nevis kaut kādas bandāžas. zoļika mājās pilnīgi noteikti nekā tāda īpaša nav, vismazāk jau komforta. bet es guļu bedrainajā gultā un man liekas, ka nekas vairs nesāp. aizejot uz darbu, mamma atstājusi man jogurtiņu un banānu tepat uz galda, noteikti arī pusdienu kastīti virtuvē.
neesmu vēl uzslējusies atvērt aizkarus, jo pamodos ar 1. septembra sajūtu un šausmīgi gribu iet uz skolu. liekas, pat saožu rudens vēju pa loga šķirbām.
man droši vien aizgājis ciet no tām sāpēm, tās sīc galvā un es neuztveru īstenības impulsus.