Es gribētu būt sarakstījusi 'sauju pīšļu'. Tai grāmatai ir tāda izteiksme kā
avral kad smejas: kad no neticīgi bažīgas grimases pēkšņi izsprāgst sirsnīgi un mazliet izsmējīgi smiekli.
Mēs braucam autobusā uz kolku nokrauti kā brēmenes muzikanti. Kaķis guļ, ingmārs lasa un palaikam iesmejas degunā. Bet es tik ļoti gribu rīt, ka sākšu ķeksēt jēlo šašliku no krēslapakšas.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: