bija garš un reālistisks sapnis, kurā man bija mācību sakara pēkšni ar visu saimi un kaķēnu jāatgriežas japānā - mazajā, klaustrfobiskajā pirmā stāva istabiņā pie pašām kopmītnes ārdurvīm. es protams ilgi nevarēju atrast atslēgu, kaķis sačurājās, somas krita no rokām, pāri kāpa korejas un ķīnas studenti halātos un trennuškās. kad beidzot tiku istabā, sāku slaucīt kaķa čuras ar vecajiem noputējušajiem pierakstiem. un izklāt ar tiem tatami paklājus turpmākajai kaķa tualetei. pārejie uz mani nepacietigi gaidīja, prasot, kur ir viņu istaba, kur tualete, kur balkons. es vedu rādit kopējo mazgājamo telpu un teicu, ka visiem būs jāsaguļ tepat uz grīdas. mani jau strostēja kopmītnes saimniece un lika mazgājamā telpā likt uz paplātēm plastmases glāzītes, kas būs welcome drink jaunajiem studentiem, tikmēr manējie čikstēja - kad mēs iesim uz šibuju? kur var nopirkt tabaku? kur ir akihabara? kāda ir vairlesa parole? un es vēl mēgināju saglabāt mieru, sakot - iziesim pastaigāties drīz, es jums parādīšu tepat laukos mazu, nošnurkušu restorāniņu.. bet tad draugs man paziņoja, ka negulēšot man blakus, jo tagad esot sajuties tā, ka esmu viņam sveša un ka viņu vairāk interesējot japāna, un izgāja laukā pīpēt.