laukā es šodien nebiju, visu dienu knakstījos. pusdienās mēs ēdām 'milžu sviestmaizes', vēlāk ciemos bija ingmāra mamma ar zemenēm, vīnu un lašmaizēm, bet vakara gaitā es palaikam nogriezu gabaliņu desas un viegli pagrozīju kādu fragmentu gandrīz pabeigtajā sekvencē - kaut ko pieliku, kaut ko noņēmu, pamainīju vietām. tad vairākas stundas neaiztiku, noskatījos vēlreiz un nu liekas ok. varētu iet laukā, bet ir jau pārāk vēls un atkal uzpampusi kreisā kāja. bet nākamnedēļ gan gribētu izbraukt uz laukiem, tikt līdz vedjmah vai varbūt pat pie bargā!

bija garš un reālistisks sapnis, kurā man bija mācību sakara pēkšni ar visu saimi un kaķēnu jāatgriežas japānā - mazajā, klaustrfobiskajā pirmā stāva istabiņā pie pašām kopmītnes ārdurvīm. es protams ilgi nevarēju atrast atslēgu, kaķis sačurājās, somas krita no rokām, pāri kāpa korejas un ķīnas studenti halātos un trennuškās. kad beidzot tiku istabā, sāku slaucīt kaķa čuras ar vecajiem noputējušajiem pierakstiem. un izklāt ar tiem tatami paklājus turpmākajai kaķa tualetei. pārejie uz mani nepacietigi gaidīja, prasot, kur ir viņu istaba, kur tualete, kur balkons. es vedu rādit kopējo mazgājamo telpu un teicu, ka visiem būs jāsaguļ tepat uz grīdas. mani jau strostēja kopmītnes saimniece un lika mazgājamā telpā likt uz paplātēm plastmases glāzītes, kas būs welcome drink jaunajiem studentiem, tikmēr manējie čikstēja - kad mēs iesim uz šibuju? kur var nopirkt tabaku? kur ir akihabara? kāda ir vairlesa parole? un es vēl mēgināju saglabāt mieru, sakot - iziesim pastaigāties drīz, es jums parādīšu tepat laukos mazu, nošnurkušu restorāniņu.. bet tad draugs man paziņoja, ka negulēšot man blakus, jo tagad esot sajuties tā, ka esmu viņam sveša un ka viņu vairāk interesējot japāna, un izgāja laukā pīpēt.

wow! kaķis piečurājis bļodu blakus podam.

bargais domā, ka miķelītis ir ļoti nepaklausīgs un mežonīgs un ka mums vajadzētu viņam biežāk aizrādīt.