mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2011-05-28 01:14:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
es nebeidzu brīnīties par to, cik daudz prieka sniedz mājdzīvnieks. uz viņu var skatīties caurām dienām: cik graciozi aug tāds ķermenis, cik tas ir jauns un vesels. turklāt tā nav nekāda bildīte. viņš kāpj klēpī, sēž uz pleca, kož, skatās virsū. tā ir tāda laime kā kad mikimauss izkāptu no ekrāna vai sāktu staigāt eleganta smalk-ādas somiņa.
turklāt šis ir tāds, kurš ļaujas mīļoties, īsts pupa lellis.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]blond
2011-05-28 03:39 (saite)
Tāds, kurš neļaujas mīļoties un nekāpj uz pleca, arī ir brīnums. Kā mūsu kaķītis. Viņš ir vēl lielāks brīnums tai brīdī, kad pēkšņi atļaujas pieņemt no mums kādu maiguma izpausmi, un skatīties uz viņu tāpat var stundām.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]blond
2011-05-28 03:40 (saite)
Tikko ieradās pagulēt man blakus uz datorsomiņas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]virginia_rabbit
2011-05-28 03:56 (saite)
man tik sen nav bijis zvēriņa, ka tas liekas neiespējams, nepelnīts maigums, ko tāds blusu maisiņš piedāvā.
mēs tā arī netikām tev to miķeļtorņa grāmatu nogādāt. sēžam kā zemūdenē un strādājam. bet drīz, varbūt rīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]blond
2011-05-28 07:50 (saite)
ai, nekas, es ceru, ka ir vēl laiks

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?