atradu zeķu plauktā vēl pēdējo suvenīru no rīgas - šprotu konservu, ko nebiju aizdāvinājusi nevienam. sanāca brokastis. izgāzās tā eļļa pa ceļiem un rokām un gultu un un somu un grīdu un grāmatām un vilnas jēru un matu sprādzītēm. noslaucīju muti un katru pirkstu atsevišķi. pēdējā laikā nemazgāju rokas zem krāna, bet ar dezinficējošām salvetēm. patiesībā man ir kaudze ar tām. gan grīdai, gan plauktiem, gan rokām, gan kājām, gan sviedriem, gan zābakiem. viss pēctam patīkami saldē un ož pēc spirta. jūtos kā mājās. kā viesnīcā.