visas tās klišejiskās rīta detaļas - protams, aizslēgtie info biroji, protams, nelaipnie stacijas darbinieki, protams, ātri slīdošie ceijeri līdz dead-line beigām un plecu raustīšana, nebeidzama - is there any internet somewhere in amsterdam? - atkārtošana, plecu raustīšana - es jau teiccu, nekustīgā rinda makdonaldā un strupās apkalpotāja - iesācēja atbildes, skriešana uz hoteļu loundžiem, kur protams visus divus ar monētām apmaksājamos kompjus baksta kāds senils profesors, kas apgūst wordu un garlaikota francūziete, kas refrešo kaut kādus bannerus; kad vairs palikušas 10 min - ieskrēju lielākajā no centra hoteļiem, cerot uz 5-zvigžņu check-in meitenes laipnību - ja vien pirms manis nepiesteigtos 3 jaunizceptas transseksuāļu dāmas rozā kostīmos, un protams laimīgās beigas - pēdējā pieklājības minūte, pirms laptopam izbeidzas baterija - ar faila nosūtīšanu. uz nepareizo adresi.