visas tās klišejiskās rīta detaļas - protams, aizslēgtie info biroji, protams, nelaipnie stacijas darbinieki, protams, ātri slīdošie ceijeri līdz dead-line beigām un plecu raustīšana, nebeidzama - is there any internet somewhere in amsterdam? - atkārtošana, plecu raustīšana - es jau teiccu, nekustīgā rinda makdonaldā un strupās apkalpotāja - iesācēja atbildes, skriešana uz hoteļu loundžiem, kur protams visus divus ar monētām apmaksājamos kompjus baksta kāds senils profesors, kas apgūst wordu un garlaikota francūziete, kas refrešo kaut kādus bannerus; kad vairs palikušas 10 min - ieskrēju lielākajā no centra hoteļiem, cerot uz 5-zvigžņu check-in meitenes laipnību - ja vien pirms manis nepiesteigtos 3 jaunizceptas transseksuāļu dāmas rozā kostīmos, un protams laimīgās beigas - pēdējā pieklājības minūte, pirms laptopam izbeidzas baterija - ar faila nosūtīšanu. uz nepareizo adresi.

pagulēju pāris stundas un devos filmēt jogu un boksu. man ir ļoti daudz jāmācās. bet es nekaunos. tas tāpat kā tas bokss un tā joga ir tikai un vienīgi par treniņu, atbrīvošanos un vieglumu.

man vistuvākais ir laimīgi guļošais dievs.

(nu vistuvāk tam tēlam, kas veidojas galvā pie vārda 'dievs' - kaut kas tāds liels, pašpietiekams un cieši aizmidzis)

neaizbraucu skatīties lauku mājas, jo sāp ceļi jau no braukāšanas. varbūt arī tīri sirdī vēl kaut kas attur no līgumiem.