man saka - ja gribi trakot, nopērc trenažieri ar ainavu simulējošu ekrānu. es taču neesmu traka. es pat nespēju skriet pa apli bez vajadzības, kur nu vēl vairākas reizes pēc kārtas. tas man liekas prātu degradējoši.
es braucu pretī mammai - sagaidīt viņu Kaltuvsielas galā, kad viņa izveļas no busa ar smagajiem maisiņiem. kā esmu darījusi jau vairāk kā 20 gadus - stāvējusi uz stūra un mājusi ar kaut kādu prikolu rokā. un mamma tikai: 0_o, dullā meita! ar riteni šitādā laikā! a, es tikai : maa, paskaties, cik man labi sanāk!