jā. zinu gan to fizisko galvas paglaudīšanu. pēdējos mēnešos, kad vairs galīgi nevarēju izturēt to, ka nav kas paglauda, metu kaunu pie malas un pati teicu priekša dažiem cilvēkiem, ka tas ir tas, ko man vajag. :) un palīdzēja. gan man, gan viņiem. gan jau arī tev ir kāds tuvāks cilvēks tuvumā...pat ja ne tas viens, kurš pats zinātu, kurā brīdī tas fiziskais pieskāriens nepieciešams.
un mums ar mammu tas pats. :)
tikai mēs neraudam. abas rijam asaras uz iekšu. un klusējam.