ārprāc, ku jauka tā Vaļas tante! mēs te viņai pastāstījām pēdējās vietējās krimināl-hronikas, un viņa patiesā sašutumā iesaucās ar mazliet norautām galotnēm: "bet kāpēc tie cilvēk zog - tās tak nav viņu mants! ko viš ar tām mantām darīs? mums skolā arī viens puik vienreiz nozag penāli meitenei, liku rakstīt paskaidrojum 4 stunds!" un viņas vīrs izgāzies krēslā tik mirkšķināja acis brīnumos un grozīja galvu. viņš jau parasti tantes ēnā mazliet - tik klausās, ko šī saka, un māj ar galvu - nav runātājs, ir darītājs.
un tukšām rokām viņi neatbrauca - atveda kartupelu maisu (nebūs jāiet pakaļ uz tirgotavu), kuupinaajumus, olas un ko tik veel ne... a, es te ar savaam mazajām kanapē un sausajiem cepumiņiem..