pret absurdu varam ciiniities tikai ar pacietiibu un izturiibu. laikam.

cik skaists saulains riits!
(pieceelos gaidiit tanti no laukiem, kas riigaa neorienteejas. es nezinu, cikos taada lauku tante celjas un cikos vinja buutu gaidaama, taapeec ar vienu aci vakteeju jau no 7iem)
(bet netiishaam izdzeeru visu pienu, kas bija paredzeets tantei pie kafijas, ko pacienaat. shausmiigi kalta riikle. laikam no vakara silkjes. vai viina galona.)

pats trakaakais ir tas, ka lauku tante ir maajturiibas skolotaaja un paraug-saimniece, kas dabuujusi kaadas tur skaistaakaas seetas titulu utt. un mamma saka - nu, tu sataisi vinai maiziites, paeedat pusdienas. triicoshaam rokaam es taas maiziites treneejos smeereet shoriit, ar gurkiiti dekoreet, sviestu ruupiigi uzziest, bet gan jau taapat redzees, ka neprofesionaalas. tachu taisiit vinai pusdienas - no way!!
upd nedod dies' viņa pamanīs kādu cauru bērnu zeķi kaut kur mētājmies. stres.

by the way - mums aizraka grāvi. tagad dzīvosim pļančkā.

daudz laimes dzimšanas dienā rasbainieks.
Tev par godu lieku kaķi savā blogā:



citi:http://kittywigs.com/

ārprāc, ku jauka tā Vaļas tante! mēs te viņai pastāstījām pēdējās vietējās krimināl-hronikas, un viņa patiesā sašutumā iesaucās ar mazliet norautām galotnēm: "bet kāpēc tie cilvēk zog - tās tak nav viņu mants! ko viš ar tām mantām darīs? mums skolā arī viens puik vienreiz nozag penāli meitenei, liku rakstīt paskaidrojum 4 stunds!" un viņas vīrs izgāzies krēslā tik mirkšķināja acis brīnumos un grozīja galvu. viņš jau parasti tantes ēnā mazliet - tik klausās, ko šī saka, un māj ar galvu - nav runātājs, ir darītājs.
un tukšām rokām viņi neatbrauca - atveda kartupelu maisu (nebūs jāiet pakaļ uz tirgotavu), kuupinaajumus, olas un ko tik veel ne... a, es te ar savaam mazajām kanapē un sausajiem cepumiņiem..