šorīt uz ielas pretī nāca tikai personāži - tādi kadri! - neviena normāla cilvēka. katram kaut kāds defekts - gari, līki, resni, plikpauraini, izķēmojuši sevi ar kliedzošiem aksesuāriem un neizprotamiem apģērbiem. viena resno pakaļu iespiedusi spīdīgos džinsos steberē, citai bikses līdz padusēm un kājas liek iksā, džeki kā tādi izplūkāti elfi jakās ar ironiskiem uzrakstiem, citam ādiniece 10 izmērus par platu, citam kurtka knapi nabu sedz, te kādai atkal sarkanas lapsaskājas lien pār plecu vai pie mēteļa piestiķēta leoparda imitācija. saulīte pirmo dienu uzspīdējusi kā ieslēgtas lampas diskotēkā, un atklājas, ka pa ielām defilē cirks. vienīgās tīrās un veselīgās sejas bija divām krišnas māsām. es nezinu, vajag laikam tā sakrist, ka tikai frīki nāk pretī, turklāt skābām sejām, pohām, rūpēm, augstprātību, izmisumu utt. lien ārā no vārtrūmēm ar amorāla paskata ratiem uz vienas kājas, stumj saulītē jauno metienu. autobusā katrs pļurkst trubiņā - var uzzināt arī viņu maršrutus - kāds basto skolu, kāds atlaists no darba, cits brauc lāpīt kolēģi. es gan pati arī valdījos visu ceļu, lai neapvemtos. kad tiku laukā, sākās mežonīgi smiekli par visu šo realitāti. nospļāvos - trāpīju uz zābaka.