vils_rifkes (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} vils_rifkes) rakstīja,@ 2023-02-12 12:28:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Nejauša lasāmviela svētdienas rītam
Uzdūros tvnet rakstam par piespiedu sieviešu prostitūciju koncentrācijas nometnēs no 1943. gada līdz 1945. gadam. Tie gadskaitļi ir pavisam nesena vēsture. Manai omei, kura dzīvoja lauku sētā netālu no Preiļiem, un neko nenojauta par tādām nacistu nometnēm, bija desmit gadi. Šie skarbie, cilvēka prātam neaprakstāmie noziegumi liek zaudēt jebkādu ticību cilvēcei, taču tajā pašā laikā es tos lasu, lai vairotu sevī iecietību pret citiem, ticību labajam un paturētu prāta, ka demokrātija, cilvēktiesības nav tāpat pasniegta un pašsaprota lieta.
Atradu jau 2007. gadā tulkotu, dažādu autoru monogrāfiju “Forced Prostitution in Times of War and Peace”, kur Roberts Zommers (Robert Sommer) rakstā “Forced Prostitution in National Socialist Concentration Camps—The Example of Auschwitz“ apraksta izdzīvojušo sieviešu liecības kopā ar arhīvu materiāliem.
Kad rakstīju maģistra darbu par pēctrimdu, uzdūros vacu dramaturga un rakstnieka Pētera Veisa (Peter Weiss) lugai “Izmeklēšana” (The Investigation, 1965). Toreiz izlasīju tiešsaistē visu grāmatu. Lugā darbība norisinās tiesas prāvas laikā, kur liecinieki ir izdzīvojušie no Aušvicas koncentrācijas nometnes un apsūdzētie ir nometnes apsargi. Katrs nākamais cēliens ievelk lasītāju dziļāk elles lokos. Cik tālu cilvēks var aiziet? Apsargi sarindoja dažus atvestos vienā rindā un pavēlēja lekt pāri virs ceļgala paceltam koka kātam. Ja nepārleksi vai pieskarsies kokam, tad iesi uzreiz uz gāzes kameru, ja pārleksi, tad stāsies atkal rindas aizmugurē. Apsargi koka kārti cēla arvien augstāk.
Atgriežoties pie Zommera raksta, tad tur ir stindzinoši apraksti, kur sievietes ķermeņi nometnēs izmantoja prostitūcijai. Tas bija atalgojums ieslodzītajiem par virsstundām vai kā “īpašs bonuss”.
No sākuma vervēšana “bordelī” tika pasniegta kā brīvprātīga lieta. Kādā sieviešu nometnē apsargi piedāvāja doties uz vīriešu nometni “palīdzēt” darbos. Itāļu rakstniece, viena no nometnes lieciniecēm Liāna Millu (Liana Millu) grāmatā “Smoke Over Birkenau” stāsta:
"Well, I refused to be consumed and vanish like a cloud. I wanted to return to my house. I'm eighteen years old—I don't want to die ... Everyone in the lager goes around picking up leftovers from the garbage. They suck bones other people spit out—and I'm supposed to refuse life because it's offered on a dirty plate?
Pēc uzņemšanas “bordelī” sekoja sterilizācijā. Pēc liecībām Zommers apraksta :”According to this evidence, seventy women were forced to work as prostitutes in the Auschwitz and Monowitz prisoners' brothels.”
Pēc 1945. gada “bordeļi” netika pieminēti sieviešu liecības. Tas saistīts ar smago traumu un ar to, ka viņas varētu apvainot sadarbībā. Ukrainietes, polietes, kurām vajadzēja atgriezties Padomju Savienībā, no varas iestādes puses tika uzskatītas par noziedzniecēm un daudzas tika izsūtītas uz gulagu.
Šos “bordeļus” apmeklēja priviliģētie vīrieši-ieslodzītie jeb “funkcionālie ieslodzītie” (bārddziņi, virtuves strādnieki, nometnes miesnieki u.c.), kuri varēja apmeklēt savai rasei atbilstošu sievieti: “Nazis only allowed German, Polish, and other "Aryan" prisoners to visit the "Special Prisoners' Buildings." Jews, Russians, Sinti, and Roma were banned. German prisoners had to visit German women and Slavic prisoners Slavic women.”
Vizīte maksāja divas reihmarkas, vēlāk palika lētāk – tikai viena. No 30 000 nometnes ieslodzītajiem “bordeli” apmeklēja no 1 000 līdz 2 000 ieslodzīto. Daži vienkārši vēlējās pabūt ar sievieti vienā istabā, jaunākiem ieslodzītajiem tā bija pirmā reize zaudēt nevainību.
Avoti:
Monogrāfijas fragments: http://robert-sommer.com/downloads/Somm
P. Veisa luga: https://archive.org/details/investigati
L. Millu “Smoke Over Birkenau”: https://cloudflare-ipfs.com/ipfs/bafykb
Uzdūros tvnet rakstam par piespiedu sieviešu prostitūciju koncentrācijas nometnēs no 1943. gada līdz 1945. gadam. Tie gadskaitļi ir pavisam nesena vēsture. Manai omei, kura dzīvoja lauku sētā netālu no Preiļiem, un neko nenojauta par tādām nacistu nometnēm, bija desmit gadi. Šie skarbie, cilvēka prātam neaprakstāmie noziegumi liek zaudēt jebkādu ticību cilvēcei, taču tajā pašā laikā es tos lasu, lai vairotu sevī iecietību pret citiem, ticību labajam un paturētu prāta, ka demokrātija, cilvēktiesības nav tāpat pasniegta un pašsaprota lieta.
Atradu jau 2007. gadā tulkotu, dažādu autoru monogrāfiju “Forced Prostitution in Times of War and Peace”, kur Roberts Zommers (Robert Sommer) rakstā “Forced Prostitution in National Socialist Concentration Camps—The Example of Auschwitz“ apraksta izdzīvojušo sieviešu liecības kopā ar arhīvu materiāliem.
Kad rakstīju maģistra darbu par pēctrimdu, uzdūros vacu dramaturga un rakstnieka Pētera Veisa (Peter Weiss) lugai “Izmeklēšana” (The Investigation, 1965). Toreiz izlasīju tiešsaistē visu grāmatu. Lugā darbība norisinās tiesas prāvas laikā, kur liecinieki ir izdzīvojušie no Aušvicas koncentrācijas nometnes un apsūdzētie ir nometnes apsargi. Katrs nākamais cēliens ievelk lasītāju dziļāk elles lokos. Cik tālu cilvēks var aiziet? Apsargi sarindoja dažus atvestos vienā rindā un pavēlēja lekt pāri virs ceļgala paceltam koka kātam. Ja nepārleksi vai pieskarsies kokam, tad iesi uzreiz uz gāzes kameru, ja pārleksi, tad stāsies atkal rindas aizmugurē. Apsargi koka kārti cēla arvien augstāk.
Atgriežoties pie Zommera raksta, tad tur ir stindzinoši apraksti, kur sievietes ķermeņi nometnēs izmantoja prostitūcijai. Tas bija atalgojums ieslodzītajiem par virsstundām vai kā “īpašs bonuss”.
No sākuma vervēšana “bordelī” tika pasniegta kā brīvprātīga lieta. Kādā sieviešu nometnē apsargi piedāvāja doties uz vīriešu nometni “palīdzēt” darbos. Itāļu rakstniece, viena no nometnes lieciniecēm Liāna Millu (Liana Millu) grāmatā “Smoke Over Birkenau” stāsta:
"Well, I refused to be consumed and vanish like a cloud. I wanted to return to my house. I'm eighteen years old—I don't want to die ... Everyone in the lager goes around picking up leftovers from the garbage. They suck bones other people spit out—and I'm supposed to refuse life because it's offered on a dirty plate?
Pēc uzņemšanas “bordelī” sekoja sterilizācijā. Pēc liecībām Zommers apraksta :”According to this evidence, seventy women were forced to work as prostitutes in the Auschwitz and Monowitz prisoners' brothels.”
Pēc 1945. gada “bordeļi” netika pieminēti sieviešu liecības. Tas saistīts ar smago traumu un ar to, ka viņas varētu apvainot sadarbībā. Ukrainietes, polietes, kurām vajadzēja atgriezties Padomju Savienībā, no varas iestādes puses tika uzskatītas par noziedzniecēm un daudzas tika izsūtītas uz gulagu.
Šos “bordeļus” apmeklēja priviliģētie vīrieši-ieslodzītie jeb “funkcionālie ieslodzītie” (bārddziņi, virtuves strādnieki, nometnes miesnieki u.c.), kuri varēja apmeklēt savai rasei atbilstošu sievieti: “Nazis only allowed German, Polish, and other "Aryan" prisoners to visit the "Special Prisoners' Buildings." Jews, Russians, Sinti, and Roma were banned. German prisoners had to visit German women and Slavic prisoners Slavic women.”
Vizīte maksāja divas reihmarkas, vēlāk palika lētāk – tikai viena. No 30 000 nometnes ieslodzītajiem “bordeli” apmeklēja no 1 000 līdz 2 000 ieslodzīto. Daži vienkārši vēlējās pabūt ar sievieti vienā istabā, jaunākiem ieslodzītajiem tā bija pirmā reize zaudēt nevainību.
Avoti:
Monogrāfijas fragments: http://robert-sommer.com/downloads/Somm
P. Veisa luga: https://archive.org/details/investigati
L. Millu “Smoke Over Birkenau”: https://cloudflare-ipfs.com/ipfs/bafykb
