Janvāris
Noskatījos filmu "Janvāris". Viens, ko es sev jautāju: kāda vecuma auditorijai ir šī filma? Jaunā paudze ir dzimusi 2000 gados, droši vien, ka viņiem. Un Barikāžu notikumi nav tik tāla vēsture, kā izsūtīšana uz Sibīriju.

Filmas sākums nogurdināja. Lēni velkās. Deviņdesmito gadu dzīvokļa un stacijas pritona sajūtu varēja noķert. Skaidrs, ka galvenais varonis Jazis kļuva no puikas par vīrieti, kad viņam noskuva galvu. Un viņš paliek kopā ar savu īsto mīlestību - filmu uzņemšanu, Anna paliek perifērijā. Nobeiguma īsti nav. Varbūt tā domāts? Ka viss turpinās? Par šādu pavērsienu man lika aizdomāties tēva atbilde žurnālistei:"Mums Baltkrievijā nekas tāds nenotiek." (Runa par barikādēm).

Tā aizsalusī un atkususī jūra. Tāds, nu, kāpēc? Klišeja. Kopumā iesmējos divās vietās. Pirmajā, kad Jaža mamma (brīnišķīgā Baiba Broka) mainīja dēlam palagu. Un otra reize, kad ģimene sēdēja latgalē pie radu galda, kāds pajautāja, kā sauc Jaža draudzeni. Ja neesiet redzējuši filmu, tad jums šie divi apraksti neko neizteiks. Bet aiziet ir vērts!