Ar K. iepazinos Šanhajā, kad studēju 2014. gadā ķīniešu valodu. Viņš bija no kādas Viduskrievijas apgabala. Pēc izskatas viņš bija platiem pleciem, īsi nogrieztiem matiem un vienmēr smaidot atsedza baltus zobus. Katram no mums studentu kopmītnēs vilkās līdzi kāda "slava". K. bija nimfomāns, viņš bieži mainīja partneres. Viņš arī brīvi stāstīja, ka viņš mūždien ir uzbudināts. Katja teica, ka viņš pilnīgi svīda no uzbudinājuma, kad viņi starpbrīdī sarunājās. Varbūt tiešām, tas nav tik svarīgi, taču tas ir tas, ko es atceros. Viņš bija draudzīgs un lādzīgs, viens no tiem, kuri vienmēr atrod kādu vārdu, ko pārmīt ar otru. 

Nesen pamanīju, ka instagrammā parādās bildes, kur viņš bija ģērbies pilnā armijas formas tērpā ar automātu rokās. Vakar viņš bija ielicis šo vēstuli no kāda 6b klases skolnieka. Uzjautāju, vai kāds no mazajiem radiniekiem uzrakstīja? Izrādās, ka sūta no Krievijas skolām šādas vēstules jauniesauktajiem. Uz visu kazarmu viena skolnieka uzmundrinājums turēties braši. Izlasīju vairākas reizes. Skolniekam varētu būt 12. gadi? Vēstītājs izmanto daudzskaitļa trešo personu, teikumi izklausās, kā diktēti.