Likumsakarības
Izlasīju Paula Gustava Kazāka stāstu punctumā. Atcerējos vienu sakritību no savas dzīves. Gadu atpakaļ omes vecāko brāli ielika slimnīcā, viņš bija nokritis bezsamaņā dzīvokļa koridorā. Palātā opītis stāstīja, ka viņam drīz atties autobuss uz Līvāniem. Nedrīkst nokavēt! Un stiepj man pretī roku, lai palīdzu piecelties sēdus. Saķēru plaukstu un vienkārši turēju. Es nevilku viņu augšā. Atpakaļceļā māsīcas vabolītē skanēja Ondara dziesma "Saying goodbye". Pa nakti viņš nomira.