Vispār laba ideja tādai sabiedrības refleksijai. Jo es jau domāju, ka tādas "piespiedu" vai nelaimīgās kāzas nenotiek. Manu otrās pakāpes māsīcu arī spieda apprecēties. Ar sen zināmu, bet piemirstu tekstu - kā tad augs bērns bez tēva. Vienīgi tur apakšā bija vēl viens aprēķins - tādā veidā piesies vīrieti pie ģimenes. Pēc mēnesi pēc kāzām vīrietis paziņoja, ka cita sieviete jau pēdējā grūtniecības mēnesī un paliks ar viņu. Es iedomājos, ka varbūt tiešām viņš ticēja, ka ar kāzām sāks jaunu dzīvi. Zini, tā kā Jaungada apņēmšanās. Vienīgi nesanāca. Tad vēl ir vesela kaudze ar stāstiem par pieburšanām.