Naktī lija lietus
Pamodos nakts vēderā. Debesis savilkās melnas un padarīja nelielo guļamistabu baisi tumšu. Mākoņi piesūkušies smagi kā trauku švame. Ja vien varētu ieslidināt pirkstus un nomazgāt Avotu ielas mājas jumtu. Tad es ar pirkstu galiem dauzītu skārdu, lai mani ielaiž bēniņos, kur vecāmāte karina baltus palagus virs gružu netīras grīdas. Gaisā virmotu veļas ziepju smarža un vecāsmātes plausktas būtu sārtas rožu ziedlapas. Baloži klusi dūdotu virs viņas galvas. Es ieklausītos savas bērnības maigajā atmiņā, kurā es tevi mīlu kā tavu plaukstu viducī ieritinājies bērns.