Naktī uz šodienu pirmā cilvēku delegācija spēra soļus uz Marsa. Izrādījās, ka tā atmosfēra patiesībā ir piemērota mūsu elpošanai, tāpēc delegācijas dalībnieki varēja atbrīvoties no skafandriem. Izrādījās arī, ka kaut kas Marsā ir tāds, ka tur piepildās katra tava vēlēšanās, lai arī ko tu iedomātos - bet tūlīt top īsts jebkas, par ko jelkad esi sapņojis un dzīve vienā acumirklī kļūst ideāla. Sarkanais tuksnesis ir tikai brīva platforma sapņu piepildīšanai. Atbraukušie cilvēki nespēja pretoties vilinājumam un vairs nekad neatgriezās uz Zemes, nodzīvojot ilgus un laimīgus mūžus tieši pēc tādiem scenārijiem, par kādiem katrs bija sapņojis, mierā un saticībā ar viens otru un visu sapņiem. Patiesībā tā nenotika. Patiesībā Marsa atmosfērā bija gāze, kas spēja iekļūt pat pēc augstām tehnoloģijām izstrādātajos skafandros un ietekmēt delegācijas dalībnieku prātus, radot halucinācijas un liekot noticēt, ka atmosfēra ir derīga elpošanai. Droši vien visi vienkārši bija sapņojuši par malku tīra, svaiga gaisa pēc ilgajiem mēnešiem kosmosa kuģī... Patiesībā visi nosmaka dažu minūšu laikā pēc skafandru atvēršanas, taču gāzes izraisītās halucinācijas bija tik spēcīgas, ka savās apziņās viņi tik tiešām nodzīvoja garus, laimīgus mūžus, kuros piepildījās katrs jelkad iedomātais sapnis. Notikušais tika fiksēts kosmiskā kuģa audio un video ieraksta ierīcēs un translēts tiešraidē uz Zemes. Nepagāja ilgs laiks, līdz cilvēku grupas, ar katru reizi arvien lielākas, devās uz Marsu nomirt, pirms tam izsapņojot līdz sirmam vecumam nevainojami skaistus mūžus. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |