| ||||||
| vispābā jau pusaudzim ir pilnīga taisnība, ka tās ir viņas privātās tiesības čakarēt savu dzīvi ar nemācīšanos un plānā galdiņa urbšanu. tik es uz to nespēju pietiekami bezkaislīgi noskatīties. un tā jau ir mana problēma. | ||||||
comments: ir doma     |
vilibaldis domā - pusaudzis
|
|||||||||||
| ||||||
| vispābā jau pusaudzim ir pilnīga taisnība, ka tās ir viņas privātās tiesības čakarēt savu dzīvi ar nemācīšanos un plānā galdiņa urbšanu. tik es uz to nespēju pietiekami bezkaislīgi noskatīties. un tā jau ir mana problēma. | ||||||
| comments: ir doma |
| ||||||
| Protams, ka taisniba, vienigais visa ta poza izriet no ta, ka nav saprasanas, cik lielas pules prasa ikdienas eksistences nodrosinasana. Rijamais ir, velasmasina neluzt, elektriba un siltais udens ari plust.. Parasti ta apjega nak, uzsakot patstavigu dzivi prom no vecakiem. Padsmit gados so pieredzi iegut ir visai sarezgiti. Tada zina var vienoties, ka, tikmer, kamer iet skola, tu par vinu rupejies, ja skola neiet, tad lai pec 9.klases iet uz profeni apgut amatu un sak pati lenam domat par savas dzives nodrosinasanu.. Mana maza masica izvelejas otru - tagad vina ir sofere-talbrauceja (varetu padtastit sausmu stastus par vinas maminas sirmajiem matiem, kurai sada meitas nakotne, protams, launakajos murgos radijas) | ||||||
| (Reply to this) (Thread) |
| ||||||
| eh. bet es tevi šodien atbrīvošu no diviem rižajiem pusaudžiem. esmu nopirkusi smiltis un barību, pāris stundas pastrādāšu un tad došos pie jums pēc zvēriem. | ||||||
| (Reply to this) (Thread) |
| ||||||
| man tomēr šķiet, ka līdz kādam brīdim tā ir vecāku atbildība neļaut laist gurķi. es teiktu, ka varbūt līdz pat vidussk. beigām. pēc tam jau jebkurā brīdī gribi, pieslēdzies mācībām, gribi - nepieslēdzies, gribi - sāc atkal. bet skolu otreiz vairs neiziesi. un runa nav par teicamniecību vai labu vērtējumu, bet gan pietuvinātu tam, ko bērns (maksimāli) spēj izdarīt konkrētās jomās. par ārpus mācībām es laikam neko neuzstātu, nu ja neinteresē, tad nē. varbūt piedāvātu variantus informācijai un pārdomām. ja tomēr kaut ko grib, to maksimāli atbalstītu. mazums dzirdēts, ka skolā gājis sūdīgi, bet tieši caur tām ārpus interesēm sasniegts jēdzīgais dzīvē. | ||||||
| (Reply to this) |
| ||||||
| es arī šādas tēmas apceru, kaut vēl par agru. ja būtu skaidri redzams, ka, piemēram, aug topošais Raimonds Pauls vai Skridis, tad nespiestu mācīties algebru vai ko tamlīdzīgu, bet neko taču nevar zināt, kas tiem sīčiem iekšā. | ||||||
| (Reply to this) |
| ||||||
| Neļajies provokācijām. Īsti tā nav vis. Tur var palasīt priekšā pantus par tiesībspēju un rīcībspēju. Kurš maksā - pasūta mūziku. Būs pilngadība - tad arī būs tiesības plāni urbt mēbeles un čakarēt bobi. Kamēr tavu desmaizi ēd, nebūs vis to tiesību. Ir kaut kads pienākumu minimums arī. Nesaku ne pieci, ka bērns, liels izaudzis vēl pēcāk veļ vainu uz vecākiem - sak, ļāva nemācīties, nebija stingrās rokas. | ||||||
| (Reply to this) (Thread) |
| ||||||
| Man, kā divu pusaudžu mammai ir jāpadalās ar savu pieredzi. Es ar saviem žipčikiem ļoti daudz par dažādām eksistenciālām tēmām runājām jau no mazām dienām. Viņi ļoti labi apzinās, ka bez mācīšanās nekas nebūs. Un pat tagad, kad lielajam jau ir 18 ar astīti, viņš neraujās "baudīt dzīvi". Varbūt man vienkārši ir paveicies ar bērniem.:) Plāno galdiņu es šad un tad atļauju paurbt, bet tad atkal prātīgi runājos un cenšos ierunāt to urbšanu citās sliedēs. Galvenais ir nepārspīlēt un "negruzīt". ;) | ||||||
| (Reply to this) |
| ||||||
| Tev būs tiesības neuzturēt pāraudžus no savas pensijas. Bet gan jau | ||||||
| (Reply to this) (Thread) |
| ||||||
| nē, nu "Neko nedarīšana" būtu stipri pārspīlēti teikts, jo visu dienu tiek vilkts un saktīts japāņu kino... un tā patiesi var ilgi. bet diez vai tas ir kaut kas ar ko nodrošināt nākotnes eksistenci. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) |
vilibaldis domā - pusaudzis
|
|||||||||||
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
