| ||||
| Man, kā divu pusaudžu mammai ir jāpadalās ar savu pieredzi. Es ar saviem žipčikiem ļoti daudz par dažādām eksistenciālām tēmām runājām jau no mazām dienām. Viņi ļoti labi apzinās, ka bez mācīšanās nekas nebūs. Un pat tagad, kad lielajam jau ir 18 ar astīti, viņš neraujās "baudīt dzīvi". Varbūt man vienkārši ir paveicies ar bērniem.:) Plāno galdiņu es šad un tad atļauju paurbt, bet tad atkal prātīgi runājos un cenšos ierunāt to urbšanu citās sliedēs. Galvenais ir nepārspīlēt un "negruzīt". ;) |