Par mākslu |
[20. Mar 2017|18:16] |
Jo, kā jau saprotams, tuvojos pilnam šketrdešmit gadu ciparam, un uz to laiku ir jābūt vismaz dažām, sev noderīgām atziņām. Manuprāt vienīgā māksla, kuru uztveru, pieņemu un protu ar to spēlēties ir literatūra. Bet ne dzeja. Ar dzeju viss ir sūdīgi, jo varu mēģināt tvert sajūtu, dažbrīd pat padodas, bet ne jēgu. Dzeja pagaidām stāv skapī un nemaz nedomā nākt ārā. Literatūra, daiļa un mazāk, fantastika, fentezī, detektīvi (galīgi ne visi), romāni, noveles un citi zvēri man ir Māksla.
Kino ir izklaide, jo mazāk paredzēta paša veiktai analīzei, izdomai un dzīvei. Tamdēļ neizskatu kino par mākslu. Nu nav un viss. Gleznošana un zīmēšana /grafika ir bauda acīm, tur pretī visādus modernos sūdu triepienus pa sienu - nabeus, jo bieži vien tas ir ekspresionisks sūda gabals ar pretenziju, uz kuru lielai daļai nav tiesību. Ar retiem izņēmumiem, bet nav māksla.
Teātris - vpesto, nav mans un nebūs, kopš Skalbes pasaku lasījumiem JRT, vienīgais, kas paķēra bija "Sonja". Mūzika - ir tuvu tam, ko redzu kā mākslu, var izgaršot un baudīt, iedvesmoties, smieties un visādi citādi emocionāli ņemt dalību. Tomēr tās labās un stiprās pērles paliek ar vien mazāk.
Tēlniecība .... eeee, arī nebūs. Nu un par mūsdienu performancēm, radošo garu - ejiet tak dirst ar visu kosmonautu mērkaķi parkā!
Dodiet vēl kaut ko, ko saukt par mākslu! |
|
|
Comments: |
Diezgan skarbi tu atsēdināji visu pārējo mākslu. Piemēram, par kino tev jau nu būtu ar ko parunāt. Bet ja viss ir tāds Vanags ko kapāt, kam tev vēl kaut ko vajag bez literatūras? Manuprāt, māksla rodas dziļumā, ne plašumā. Skaidu jau var noņemt visam, un pateikt ka viss ir sūds.
Diez ar ko man runāt par kino, kā par mākslu, ja tieša radiniece ir režisore? M? Tad drīzāk par to, kādu sava skatījuma izpaušanu citiem var saukt par mākslu. Bet šie ir subjektīvi spriedumi.
| From: | kants |
Date: | 20. Marts 2017 - 19:29 |
---|
| | | (Link) |
|
čeesmitgadnieki, pamazam zislīdot no premium plauktu vietām reproduktīvajā tirgū, tā vietā lai paplašinātu savu nejauši izveidoto jaunības redzesloku, bieži izvēlas konservatīvas stratēģijas, interesi aizstājot ar vērtībspriedumiem:P
(bet par dzeju piekrītu, ar retiem izņēmumiem nevajadzīgs kreps)
A bet labi teikts. Un ne pārāk traki trāpīgi. ;)
Arhitektūra un kaŗš (medības).
Nu par arhitektūru man nav daudz ko teikt, ibo ikdienas darbs ar arhitektu ideju realizēšanu saistīts. Un karš manā uztverē nav māksla. Ne-karš varētu būt māksla
Dejosana. tada, kur mute paliek vala par cilveka kermena spejam, iespejam, daili un speju nodot mesidzu bez vardiem
Neesmu vēl tam pievērsies. Bet palūkošu
fotogrāfija gan jau arī neietilpst mākslas kategorijā, jo tagad jau visi fotogrāfē
Eeee. Tad drīāk foto ir psiholoģijas māksla. Daži ir psihologi un ziljards mācās psiholoģiju. O! Medicīna un ķirurģija ir māksla.
Japāņiem ir tāds mākslas veids kā dubļu bumbu pulēšana, nepavelk?
Par japānu, kaligrāfiju un tās galdniecību un citām mākslām citreiz.
| From: | san |
Date: | 21. Marts 2017 - 12:49 |
---|
| | | (Link) |
|
kulinārā māksla tak un daiļdiršana!
Kulinārija! Yopta, tā jau nav māksla, bet nepieciešamība. Jo māksla nav nepieciešamība!
| From: | san |
Date: | 21. Marts 2017 - 22:04 |
---|
| | | (Link) |
|
Man gan kūkas, gan māksla ir nepieciešamība! | |