Sviests

..sēžu pie PC, dzeru sidru (nenoturējos tos 3 mēn. bez alko) un man ir kaut kāds besis... Negribās pārāk sabesīties, jo tad aizies lielais besis uz vairākām dienām. Rīt indigo pasāciens. No vienas puses priecājos, no otras - bišku skumji. Bet jācer, ka rīt būs labs laiciņš un būs forši, un mans besis pazudīs (aizmirsīšu besīšanās iemeslu)... Bet pagaidām nav ko teikt...

Garastāvoklis:: pissed off

Šodien jau biju skolā: kārtojām zāli, kā arī izmēģinājām apsveikuma dzejoļu skaitīšanu. Šausmas, kad iedomājos, ka zāle būs pilna un visi blenzīs, kad skaitu, mani pārņem šausmas...
Turklāt konstatēju, ka man nav ko vilkt! Drausmas... bet gan kaut ko izdomāšu (galvenais, ka tam jābūt tumšsarkanam, jo vienai meitenei tā būs, bet divām - rozā, bet puisis gan jau būs tumšā uzvalkā). Par laimi, man ir tumšsarkani svārki un topiņš!
Vēl līdz 18iem ir laiks. Jāizmazgā mati, jāsataisās. Tad vēl jāaizskrien nopirkt puķes dažiem apsveicamajiem, kas no manas puses to nopelnījuši :))))

Šodien cīnos ar savu apdegumu. Āda ir uzpampusi un sarkana, bet kaut kā jau pieciešu!
Šodien pirmo reizi veicu pilnīgi visu masāžu. Praktizējos uz dziednieces. Nedaudz bija pāris kļudas, bet tagad zinu, ka nākošreiz to vairs nebūs. Bet ar vienu kļudu bija interesanti: iznāca, ka pati izdomāju, kā noņemt negatīvo enerģiju (nevis kā to mācīja), bet dziedniece teica, ka tas esot bijis vēl labāk. Vēl man viņa iedeva (pareizāk sakot, es pati atradu) balzamu, ar ko ārstēt apdegumus.
Vēl šodien biju pie viena ļoti brīnišķīga cilvēka (pati uzprasījos ciemos) :))))
Dejošanā biedēju visas meitenes ar savu iedegumu :) Jutu, ka arī grūtāk padejot, jo nevar normāli iztaisnot kājas, kā arī pietupties.
Un vispār man organismā ir "enerģētiskais" mošķis :( Manai mātei viens pazīstams gaišreģis teica, ka tādi esot daudziem cilvēkiem (pie viņa nāk ar tādām problēmām), bet tiem, kas iet pie parastajiem ārstiem, ārsti neko neatklāj. Tas mošķis (tā es viņu saucu) mēdz "pielipt" pēc stipriem pārdzīvojumiem (bailēm, dusmām, uztraukuma). Man viņš parādījās sestdien pēc tā stresa, kad mani nomocīja tas "smadzeņu skalotājs". Jutu, ka tad, kad smejos, vai stiprāk ieelpoju, krūtīs kaut kas iesāpas un spiež. Turklāt es to sajutu kā svešķermeni. Šodien jutu, kā viņš burtiski pārvietojas uz kuņģi. Tās bija pašausmīgas sāpes saules pinuma apvidū, bet nekas cits bez tā nebija. Jutu, kā viņš staigā. Pēc tam no tā bija bišku slikta dūša. Vēl tas gaišreģis teica, ka man esot sarežģītāks gadījums nekā manai mātei (viņai arī ir tas mošķis, ko tam gašreģim-dziedniekam ir grūti izdabūt laukā, pat ar papildspēkiem). Cerams, ka viņš atbrauks ātrāk uz Rīgu mani glābt!
Bet garīgajā ziņā jūtos ļoti labi (tas jaukais cilvēks mani ļoti pozitīvi ietekmē)! :)))

Man sāp pēcpuse un kājas, jo šodien bijām pludmalē (1x mūžā biju nūdistu pludmalē, bet nekas traks nebija). Esmu totāli apdegusi - nezinu, kā būs šonakt un rīt (cerams uz slimnīcu nevajadzēs braukt). Turklāt man ir grūti parakstīt, jo stāvu pie datora kājās, un apsvilušās zonas ir noziestas ar skābo krējumu! :))))

Šodien tiešām bija murgs: satikos ar cilvēku, kas ar mani vēlējās iepazīties. Es jau sākumā pateicu, ka nekādas attiecības nevēlos. Bet vispār, mans secinājums - ja tas cilvēks nav ķerts, tad es nezinu... Viņš man skaloja smadzenes un dziļi psiholoģiskli iespaidoja tā, ka es sāku domāt, ka man kaut kas nav kārtībā.. Labi, ka mana māte pēc tam mani pārliecināja par pretējo. Man tagad sāp galva. Es viņam aizsūtīju ziņu, ka diez vai es vēl kādreiz vēlētos viņu redzēt, bet viņš atsūtīja atpakaļ kaut kādu psih.terora stila vēstuli (un man atkal jau sāka likties, ka man ir problēmas, par laimi, šoreiz atčohnījos pati). Nezinu, kas tas par cilvēku... Būs jāiet padedzināt baznīcas svecīti!

Šodien kafejnīcā prasīju apm. 7 kvadr.cm kūkas, bet kasiere dusmīgi noprasīja: ""Man ar lineālu nomērīt?" Ha-ha :))))
Uzberzu uz kājas tāāādu tulznu...
Rēriha grāmatnīcā pētīju kas jauns. Tur bija grāmata par Su-džok (laikam tā) masāžu. Tā, ko vēlos apgūt, ir viens tās veids. Bet grāmatu pagaidām vēl neiegādājos!

Šodien pie dziednieces pierakstīju sīkāk par masāžu. Šī masāža harmonizē cilvēka enerģetisko ķermeni. Viņa man teica, lai pamēģinu. Nedaudz uztraucos, bet pati jutu, ka viss ir kārtībā. Tad viņa pateica, ka gribētu tādu masieri kā es! Man esot spēcīga enerģija, un es viegli "pieslēdzos" otram cilvēkam. Jautāju, vai es ar to varu nodarboties, bez iniciācijas no "augšas". Viņa teica:"TU vari!" Tagd tikai vajadzēs sazvanīt to skolotāju un izdomāt, kad mācīties.

Šodien atkal izliju, kaut arī lielā ātrumā nesos cauri Rīgai ar lielu, melnu draudzenes lietussargu!
Gāju meklēt vasarai šļucenītes, bet beigu beigās nopirku kedas.. Apavu iegāde tik tiešām ir sarežģīts un nogurdinošs pasākums.. bet tās vasaras tupeles man tomēr būs jāatrod!
Mans brālis beidzot bija pie dziednieces. Es par viņu priecājos, jo viņš tik tiešām grib mainīt esošo un, cerams, ka viņam izdosies sasniegt savu mērķi (ko viņš tur noslēpumā)!
Rīt man arī jāiet pie dziednieces uz masāžu. Pagājušonedēļ, ceturtdien es biju 1x uz masāžu. Biju ieminējusies, ka vēlētos to apgūt. Nu tad viņa arī nodemonstrēja - tā pat nav masāža šī vārda klasiskā izpratnē, jo noteikti punkti tiek iesmērēti ar dažādu eļļiņu maisījumi un pēc tam tiek apdūmoti. Pirmajā reizē man bija diezgan dīvainas (bet ne sliktas) sajūtas galvā. Pēc tam kaut kur lidinājos.. Viņa man prasīja, vai redzēju violetu gaismu. Njā, redzēju (turklāt ar acīm ciet!)! Rīt man vajadzēs pierkastīt arī to secību, kādā iet pa tiem punktiem.
Un vispār - kad mums beidzot būs vasara (gribu uz pludmali)?!

Vakar izbraucām uz Valmieru, uz rokfestivālu. Pasākumā ierados ap 16iem, bet gājām prom pirms 3 naktī. Izliju līdz kaulam, un kājas bija atmiekšķējušās. Bet tāpat bija jautri - lēkāju un bļāvu, un dziedāju kā negudra! Vispār latviešu čellisti "Melo - M" ir patīkams atklājums!
Šodien mūs mājās aizveda skolotāja (kas mūs arī izmitināja pie sevis) ar ļoti lielu autiņu (7 sēdvietas)!

Šodien dabūju liecibu. Nosvinējām ar pierīšanos. Augstpapēžu kurpei gareniski pārlūza papēdis (nav ne jausmas, kā tas iespējams) - nācās klibot pa lietu mājās..
Un tagad es varu neuztraukties par to, cikos rīt jāceļas. Bet patiesībā nedaudz žēl, ka jāšķiras no skolas (tikai pēdējos gados saproti, cik te ir labi..)!
Tagad atkal galvā risinu iekšējos monologus (nespēju ne sekundi par kaut ko nedomāt). Sapratu, ka nespēju iztikt bez cilvēkiem. Kaut senāk spītīgi apgalvoju, ka mīlu vientulību, zinu, ka tas bija tādēļ, ka vēlējos noslēpt savu lielo vajadzību pēc kontakta ar cilvēkiem. Man pat nevajag runāt, pietiek atrasties tikai blakus. Nu labi - tās bija šīvakara pārdomas!:)

Garastāvoklis:: thoughtful
Mūzika: Nickelback "Someday"

Vakar uznāca ļooooti dīvainas emocijas! Es klausījos mūziku un raudāju gandrīz bez asarām. Nekādi nevarēju apstāties, bet man kļuva labāk. Bet tā arī īsti nesapratu, no kurienes atnāca tādas emocijas. Pilnīgi skudriņas skrēja pār miesu. Laikam jau tā bija laime, bet tomēr nē - nezinu... Nedaudz skumjas. Dusmas. Bailes. Dziļš saviļņojums. Dvēseles lidojums. Prieks par skaisto. Viss kopā!
Laikam tiešām magnētiskās vētras uzdarbojas... :)
Šodien bijām pie jūras. Bet bija ļoti jauki. Klasesbiedri arī bija o.k. Galvenais ka JŪRA! Redzēju zalkti!

Mūzika: The Dandy Warhols "Get off"

Šodien tāda pajuceklīga diena. Daudziem kaut kas nav kārtībā ar pašsajūtu (varbūt pie vainas magnētiskās vētras).
Man vakarā bija paredzēts iet uz gruzīnu vīru kora koncertu kopā ar māti, bet viņa jutās tik slikti, ka teica, ka neies. Tā nu es cītīgi meklēju kompanjonu, bet visi aizņemti. Biju izbesījusies, bet pēdējā mirklī māte saņēma spēkus un mēs aizgājām. Tas bija brīnišķīgi! Un tad kļuva labāk.
Pa ceļam vēl dabūjām bučas no ārzemnieka un parakstīties uz viņa krekla (viņš veica vecpuiša ballites pienākumus).
Es pēdējā laikā patīku visiem kaķiem (šodien paņēmu rokā mūsu Žiriku, kurš parasti to nevienam neļauj. Gan jau ar laiku pieradīs...)

Garastāvoklis:: cheerful
Mūzika: Feeder "Feeling a moment"

Gribu gulēt pludmalē, ēst sulīgu arbūzu un skatīties bezgalīgajās debesīs... bet vēl jāpagaida. Ha! Bet pirmdien es visvienalga gulēšu pludmalē (kopā ar dažiem labiem, dažiem kaitinošiem klasesbiedriem, un skolotāju... nav tas labākais variants. Bet labāk tā - nekā mācīties skolā!).

Garastāvoklis:: relaxed
Mūzika: šobrīd - SWH Rock (Skyforger "Uz Ziemeļkrastu") - jē...

Šī diena nemaz nebija tik traka - kopumā notika tikai 2 stundas :) Visu pārējo laiku sēdējām parkā, sauļojāmies, ēdām saldējumu. Bet toties sāp galva - spiediens...
Toties par to, kāda man būs atzīme ģeometrijā, nemaz negribās domāt..
Pārrunas par darbu arī noritēja labi, vienīgi kaut ko nāksies izdomāt ar dejošanu (būs jāiet uz citu grupu), jo šo savas dzīves lielo sastāvdaļu nevēlos ne ielaist, ne pamest! Nu tad tā - ja visu labi izdomāšu, būšu uz mēnesi (jūniju) auklīte meitenītei! Būtu jādara kaut kas arī sava pamatdarba (žurnālistikas) labā. Ja paspēšu - fiksi uzcepšu vienu rakstu!
Nopirku ellišķīgi brīnišķīgi smaržojošas maijpuķītes!

Plkst. ir 23:22 un es neko neesmu izdarījusi un neko nezinu! Meklēju saldējumu, bet kāds to jau bija apēdis. Neatlika nekas cits, kā sēdēt, grauzt bulciņu, dzert tēju, truli blenzt vienā punktā un domāt par to, kas mani sagaidīs rīt. Nezinu ne to, cikos jābūt skolā, ne to, kādas stundas, ne to, cikos jāpārraksta ieskaite, ne to, kurā vietā īsti pārrunas par darbu... turklāt neesmu sagatavojusi stāstījumu par J.Sudrabkalnu un viņa darbiem (slinkums+vajadzīgie jaut. aizmirsti skolā). Jauki... Nezinu, ko lai dara? Vai tiešām būs jāatkorķē vīna pudele? Labāk jau nē...

Garastāvoklis:: stressed
Mūzika: mofo "daudz par daudz"

It kā vajadzētu iet gulēt, bet galvā skraida baigās domas :) :(
Pēkšņi sāka likties, ka es neesmu es, bet kaut kas cits. Dažreiz uznāk tā sajūta, ka es sevi nepazīstu. Vai arī, ka es nepazīstu kādu citu (ko patiesībā pazīstu). Es te nedaudz murgoju, bet palika tā dīvaini...
Pēdējā laikā maz domāju par to, ko daru. Tas arī ir labi, jo tā vairāk sasniedzu (jo ļauju sev vaļu un neierobežoju sevi).
Kaut arī šī te skaitās dienasgrāmata, es tāpat nerakstu visu (diez vai arī rakstīšu), bet, nu... es neko nesaprotu (neņemiet šo sviestu galvā :))

Garastāvoklis:: confused

Hmm, jāuzbīda kāds tekstiņš. Nu gluži tāpat vien!
Šodien daļa mācībstundu pajuka, jo bija pēdējais zvans. Sveicām 12.kl. Ar apsveikumiem, kur bija mani zīmējumi un manis meklēts dzejolis. Bija jau labi. Tik nedaudz skumji iedomājoties, ka nākošgad viņu skolā vairs nebūs, jo šie 12tie bija sirdij vistuvākie. Ko gan mēs darīsim?
Šodien pierijos cepumus...
Biju uz izstādi "Pavasaris manā dārzā" Latvijas Dabas muzejā. Tur bija tik skaistas tulpes un narcises (vienas smaržoja pēc vaniļas). Es atradu narcišu šķirni ar manu vārdu!
Jūtu, ka šodien man varētu būt radošā iedvesma (zinu, ka vajadzētu kārtīgi izgulēties, bet, ko darīt, ja tikai pēc pusnakts ir īstais fīlings?) - rakstīšu dzeju. Dzeja top tad, kad ir spēcīgas mirkļa emocijas, bet piem. romāni - kad tam nobriest (nezinu, kad varēšu rakstīt kaut ko nopietnāku - laikam tad, kad beigsies skolas murgs, un būs daudz brīva laika. Gulēšu pludmales smiltīs, cepināšos Saulē un skribelēšu kaut ko uz papīra.).

Beidzot dabūju pagulēt gandrīz 8 stundas!
Vēsturē jau izlika gada atzīmi - 9 (jēē.. :))!
Šodien man uztaisīja fočenes. Kas tik tur nav: RIMI atklāšana, sviestmaižu smērēšana semināra dalībniekiem, kotlešu tusiņš bez kotletēm (diemžēl) un, protams, arī indigo tuss!
Pēc skolotājas lūguma man jāuztaisa apsveikuma kartiņa (ko sakopēs) pēdējam zvanam 12.kl. skolēniem. Viņa pieteica: "Var kādu ķecerīgu pantiņu uzrakstīt!" Sāku meklēt netā, bet tur bija pat pārāk ķecerīgi (šaubos, vai viņai tie patiktu :)). Viens tāds maigāks, kurš diez vai arī tur iederētos:
"Migla, migla, rīta rasa,
Atkal viena kāja basa,
Kur es biju, ko darīju,
Šodien draugi pastāstīs"
Njā, būs vien jāmeklē tālāk...
Biju pie savas dziedniecītes. Sākām runāt par bailēm, par to, ka nevēlos būt "plika" savās acīs. Bail ieskatīties sevī, bet gan jau tikšu ar to galā. Noskaidroju vēl dažus jautājumus, kas mani interesēja. Pajautāju par to, kas tā par lietu, ka senāk dzirdēju skaņas (galvā). Tie bija signāli no Visuma, bet manas bailes pazemināja vibrācijas, tādēļ nevarēju saklausīt to, kas jāsaklausa. Tad man tā vairs nebija (jo vēl nebiju gatava - baiļu dēļ). Bet viņa pateica, ka es atkal sākšu dzirdēt. Jācenšas nebaidīties. Gan jau tā ir svarīga informācija, ko man grib pavēstīt.
Vēl pastāstīju par to, ka man pasliktinājās redze (kļuvu tuvredzīga) tad, kad sāku redzēt auras. Tā arī viņa atbildēja: "Izvēlies, ko tu gribi - redzēt auras vai tālumā!". Protams, es izvēlējos auras, jo brilles jau vienmēr var dabūt un akla jau nekļūšu.
Tad atcerējos, kādēļ atnācu - meditācija. Izmēģināju divas pēc kārtas. To laikā pat ar aizvērtām acīm redzēju enerģētiskā lauka krāsas - zaļu un zilivioletu. Tā zaļā manā aurā esot sirds čakras, mīlestības krāsa, bet zilivioletā ir mana pamatkrāsa - augsts garīgums. Skaisti...
Vēl pateicu, ka labprāt pie viņas pamācītos masāžu vai reiki. Jāizšķiras ko, bet drīzāk masāžu.
Tagad turpināšu nodarboties ar apsveikuma pantiņa meklēšanu, bet tad gan - gulēt!!!
Vismaz labi, ka rīt skolā jābūt tikai 10:10.

Vakar bija pirmdiena - nedēļas sākums, bet iesākās tik miegaini. Atkal mokos ar miega badu. Kļustu bīstama apkārtējai sabiedrībai. Esmu secinājusi, ka cilvēks bez miega kļūst tāds pats kā tad, kad lieto alkoholu (neskaidras domas, neadekvāta izturēšanās, neskaidra izruna, zūd loģikas (pat elementāras), visu laiku nāk virsū bezjēdzīgi smiekli, visu laiku ir izteikta mīlestība pret sevi un citiem (tas ir iesākumā, bet pēc tam ir nejauks garastāvoklis - kļūstu nervoza), viss krīt no rokām laukā u.t.t.).
Vakar bija Alegria pavasara atskaites koncerts. Veselas 3 stundas! Baigi daudz, bet man jau patika! Kaut gan pati dejoju vēderdejas, man labāk patīk kā uz skatuves izskatās flamenko (varbūt kādreiz izdomāšu dejot...), bet vēderdejas dejoju dēļ tā, ka man tās vienkārši patīk (bet, manuprāt, tās nav baigais šovs, bet gan intīmāka padarīšana). Atnācu mājās un gandrīz nokritu turpat priekšnamā gulēt. Nejutos pārāk labi, jo miegs bija paralizējis domāšanu, un acis no piepūles sāpēja.
Šodien arī miegaina un nervoza diena. Ģeometrijas skolotājai nesaprast, ka no miega trūkuma zūd loģiskā domāšana (ar ko es vispār īpaši nevaru lepoties), bet tādēļ jau nav jākliedz... Vai viņa joprojām šo 6 gadu laikā nav pie manis pieradusi?
Ak, vai... jau 22:35. Biju nosolījusies sev šodien likties ātrāk gulēt, jo man nepatīk tas, ka man pazūd mans brīnišķīgais garastāvoklis. Nu labi, iešu ar gulēt! Bet tas nozīmē, ka savā īstajā dienasgrāmatā atkal neko neierakstīšu (nāksies atlikt uz nedēļas beigām).

Svētdien, 15.maijā tas notika - mēs satikāmies! Ne daudz, bet iesākumam bija labi. Un ne jau kvantitāte, bet gan kvalitāte ir svarīga :) Savu darbu padarījām ļoti labi. Atdevām enerģiju un saņēmām.
Esmu tipiska pūce, tādēļ brīnos par savu apņēmību uzcelties 5os no rīta, kad Saule sāk dienu. Un kāda vēl Saule... Visa diena bija gaiša un priecīga (nosauļojos arī :)).
Sākumā biju novērotājs (kā jau vienmēr, kad sastopu nepazīstamus cilvēkus). Ko šai sakarā es secināju?
Gunta bija vienīgā, ko pazinu jau iepriekš, bet tagad iepazinu vēl labāk. Viņa ir ļoti atklāta meitene, kam patīk daudz runāt! Mani fascinē viņas smiekli :))))
Pirmais, ko vēl bez Guntas ieraudzīju, bija Dāvis. Sākumā par viņu neradās nekāds priekšstats. Bet dienas gaitā viņš parādīja to, ka ir draudzīgs, mierīgs un fiziku ķerts :)))) cilvēciņš!
Tad es ieraudzīju Ailendu. Viņai tik ļoti piestāv viņas vārds (viņa ir ailendiska :))! Bet, liekas, ka viņa sevi vēl neatklāja līdz galam (nekas, gan jau iepazīšu vairāk). Bet iespaids, protams, pozitīvs (kā par visiem mums)!
Tad ar nelielu nokavēšanos atskrēja Linda un Ilze - divas ļoti smaidīgas meitenes!
Ilze katram uz vaiga uzspež pa bučai! Esmu nedaudz pārsteigta, bet nopriecājos par cilvēku sirsnīgumu :) Šķiet, arī no viņas sejas smaids nav nodzēšams un tā dzirkstelīte acīs... Malacis meitene - rok tādas bedres!
Linda.. Noslēpumaina būtne. Maiga, mierīga (varbūt tikai šoreiz) un varbūt nedaudz kautrīga. Jā, viņa ir Dūja!
Braucot turp un atpakaļ, nespēju atraut acis no skaistās pavasara ainavas. Burvīgi... Es izbaudīju īstu dabas atmodu! "Sniedzēs" viss tik zaļš, zils (debesis un Daugava). Ehhh, ūdens - tas mani vienmēr ir pievilcis (nevaru sagaidīt vasaru)... Visapkārt dzīvās radības: dzeguze kūko rīta agrumā mežā noslēpusies, strazdi vītero, vardītes iztraucētas lēkā pa niedrēm, skudru karaļvalsts arī rosās, cēlais gulbis mazliet kautrīgi piepeld tuvāk Daugavas krastam, cerot uz kādu maizes kripatu, un visbeidzot - lielais, pinkainais kempinga suns Candy, kurš visus mīl, un visi mīl viņu!
Strādājām pamatīgi. Pārsvarā klusējot, bet pēc runāšanas neizjutu vajadzību. Tvēru katru mirkli: gumijas zābaki, mēslu dakšas, bluķi, dūņas, ugunskurs. Te nav daudz ko rakstīt! Labs tas darbs, kas padarīts!
Pēc vēderu pamatīgas pielikšanas un pagulēšanas zālē jāpošas mājupceļam.
Pēc tam līdz ~ 21:30 notiek mūsu kopīgās sarunas. Katrs tika pie vārda (pat es :)).
Kaut gan miegs un nespēks mani varēja nost, nespēju klusībā beigt priecāties par šo dienu! Un par jaukajiem cilvēkiem! :)

Garastāvoklis:: happy
Mūzika: Idlewild "Live in a hiding place"