Sviests

Vakar jutu tiešām stipras pārmaiņas. Reiki skolotāja teica, ka tagad būs straujš progress. Bet būs arī šķietami negatīvais - sagrūs ilūzijas, daudz ko ieraudzīšu ar realitātes acīm, vairs dzīve varbūt neliksies tāds rožu dārzs, bet tas ir vajadzīgs... lai daudz ko saprastu. Tobrīd es klusībā nodomāju, ka es tam esmu jau izgājusi cauri - ne vienu reizi vien man bija sagruvušas ilūzijas..
Atnācu mājās, jutos pacilāta. Māte ar brāli ievēroja izmaiņas (he-he).. Nokonstatēju, ka ēdiens tiešām tik daudz vairs nesaista, turklāt to vistu, kas manai mātei likās garšīgs, nespēju ieēst (garša likās tāda aizdomīga :))..
Bet vakarā jutos patiesi nogurusi, jo šo to vēl lasīju par reiki un no laimes raudāju, aptvērusi to faktu, ka man bija iniciācija, ka dzīvē sākušās pārmaiņas.. Vakarā jutos vēl vairāk nogurusi, kad mīļumam skaidroju visas šīs garīgās lietas, ar ko viņš pirms tam nebija saskāries. Bet viņš izrāda interesi, un tas ir labi.. Bet tas nogurdina - informācijas atkārtota izmalšana (es šaubos, vai varētu būt pacietīgs skolotājs).. Viņš arī bija noguris - teica, ka tik īsā laikā tik daudz jaunas informācijas.
Pēc tam sapratu, ko skolotāja teica par to ilūziju sagrūšanu.. Tas varbūt nenotiek tik acīmredzami (man), bet jūtu, ka kaut kas ir mainījies, bet caur to arī jāmainās.. jo jūtu, ka iestājies kaut kāds atslābums, pastiprinatāk jūtu atšķirību starp sevi un līdzcilvēkiem.. Es brālim pateicu, ka ja blakus ir cilvēki, un viens no viņiem progresē, tad pārējiem arī jāprogresē. Uzreiz atvainojos, ka tā saku, bet viņs teica, ka man taisnība.
Šodien jūtos arī nedaudz nekāda...

Garastāvoklis:: nesaprotams

Esmu ļoti pārsteigta!
Šodien biju uz reiki apmācību. Nebiju domājusi, ka jau šodien būšu apguvusi reiki 1.pakāpi! Es biju vienīgā pie skolotājas. Viņa man daudz ko stāstīja. Daudz informācijas... No manis viņa arī šo to jaunu uzzināja. Bija iniciācija. Tobrīd bija tāda ļoti īpaša sajūta. Kad atvēru acis, viss apkārt saplūda kopā, bet palika tikai altārīša ikonas. Pēkšņi visiem svētajiem ikonas apkārt iemirdzējās zeltaini stari. Es sapratu, ka tas ir noticis. Beidzās... Jūtos patiesi apgarota :))) Apguvu pozīcijas, universālo simbolu utt. Tagad būs 21 diena, kad katru dienu jāpraktizē pozīcijas uz sevi un sev tuviem cilvēkiem (ja vien viņi to vēlas).
Pēc tam biju ļoti laimīga. Nopirku sev dāvaniņu: baigi cmuko sapņu ķērāju un puķuzirnīšus (ai, cik smaržīgi!)...
Manai mātei rīt ar būs reiki, bet pie citas skolotājas (mūsu dziednieces)... jā, īpašs dzīves posms man sācies - es to jūtu :)))

Garastāvoklis:: apgarota :)

Ak, Dievs! Ak, Dievs... Ak, Dievs!
Saka, ka Dieva vārdu nevar bez iemesla piesaukt, bet... kas gan cits, ja ne Mīlestība ir Dieva vārds?

P.S. viņš mani mīl (pat vairāk nekā biju domājusi)... un man deg ausis, vaigi un saules pinuma čakra... tas ir debešķīgi :)

Garastāvoklis:: totally loved

esmu ļooooti iemīlējusies... un tagad mīlu visu pasauli!!! :)))))) šķiet, es viņam ar tā nopietni.. varbūt.. cerams, ka viņš neko nenožēlo.. es noteikti nē! :)
šon bija indigo tuss 4, uz kuru bija ieradušies tikai 2 cilvēki!
bet jūtu kā pēdējā laikā - nedēļā man paplašinās apziņa, pārsteidzoši, jokaini, bet interesanti..

Garastāvoklis:: loved
Mūzika: kaut kas no J.Hendrix'a

Nu tā - kaut ko ierakstu pienākuma pēc, lai vismaz šī dienasgrāmata zin, ka esmu vēl dzīva! Viss pagaidām ir labi! Turklāt vēl jāorganizē viens tuss uz rītdienu, kā arī neliels juceklis ar svētdienas indigo tusu, bet gan jau viss būs o.k.!

Kas pa šo laiku noticies?
Besis bija tikai vienu reizi - vakar! Bet tāds dīvains (it kā pārgāja)... toties caur to guvu apskaidrību vienā jautājumā! It kā...
Beidzot nopeldējos jūrā - 1x bez otrreiz - ar drēbēm.
Cenšos strādāt, bet slinkums. Toties jūtu, ka būs o.k. - visu padarīšu laicīgi.
Kas vēl? Nekas īpašs... šo to rosos tāpat vien.
Un tāda sajūta, ka laika ir tik maz...

Tikko stāvēju uz balkona un pūtu ziepju burbuļus... Jautri :))) Bet tad palika bailīgi tumsā un iegāju istabā pūst pa logu. Skatījos zvaigznēs un mākoņos. Mans brālis pateica, ka esmu dīvaina. Es atbildēju: "Vēl jau nē!"
;))))

Garastāvoklis:: happy

Kāpēc draugiem.lv čakarējas vēstuļpasts! Man nav nevienas vēstules, es nevaru neko nosūtīt un saņemt, kā arī viesu grāmata pazudusi! Kas tās par cūcībām?! :(

Garastāvoklis:: shocked

Šī diena bija brīnišķīga, bet šis tas, protams, man bija arī nesaprotams (kā jau vienmēr) :)))))

Garastāvoklis:: happy

Šodien gaišreģis "tīrīja" arī mani (no tā parazīta). Vienā brīdī viņš teica, ka tagad man pie labā sāna ir svētais. Tad svētais iegāja manā ķermenī. Tad viņš redzēja, ka svētais plucina lauru lapas, notupies ceļos. Tad - izveido enerģētisko lodīti. Bet tad tas gaišreģis bija šokā, jo atklāja, ka tas svētais ir sv.Nikolajs, kurš nekad neiet ne pie viena! Tad viņš bija vēl vairāk pārsteigts, kad atklāja, ka esmu bijusi sv.Nikolaja māte (kad viņš bija sv.Nikolaja iemiesojumā). Tieši tādēļ esmu izpelnījusies tādu labvēlību :))) Es jau vairs ne par ko nebrīnos... Tikai priecājos, ka man ir tik stipra aizsardzība. Rīt iešu nopirkt medaljonu ar sv.Nikolaju (man mājās ir viņa ikona). Turklāt man tas uzreiz saslēdzās ar to, ka tesliiny man vienreiz atsūtīja lūgšanu sv.Nikolajam! Netā vēl sameklēju info par Nikolaju. Viņa māti sauca Nonna :)
P.S. Man netālu no skenera ir aizdomīgs objekts, no kura nāk dīvainas skaņas. Es labāk pat necentīšos paskatīties, kas tur varētu būt! :))))

Mūzika: kaut kas no Queen...

Šodien dejoju veselas 2 stundas (paliku arī uz nākošo nodarbību)! Kaut arī tas bija augstāks līmenis, gāja tīri o.k.!
Bet no karstuma bišku sāp galva.
Turklāt atkal esmu sapinusies savās domās - dažreiz, kad mani ir pārņēmušas tikai pozitīvas emocijas, tad neatliek laika domāt par pasaules sistēmu, bet kad parādās kāds sīkums, tad es tieku atsviesta atpakaļ pie tām vecajām domām, ka visa dzīve ir viens liels teātris, bet tikai atšķirībā no aktieriem vai marionetēm, mēs paši varam veidot scenāriju... un vispār es tāpat nespēju uzrakstīt tieši to, ko es domāju, jo pārāk sarežģīti to izsacīt vārdos. Labāk necentīšos par to domāt! Jo dzīvē taču ir tik daudz skaistu lietu! :) Bet dažreiz viņas visas kaut kur pazūd!

Vakar feini izstaigāju Rīgu ar basām kājām, pabradāju pa lietus peļķēm :)
Turklāt vakar jau kārtējo reizi pārdomāju par dzīvesvietu. Beigu beigās iznāca tā, ka Vecāķu māju nepārdosim (gaišreģis arī teica, ka labāk vēl nepārdot un, ka turpmāko 2-3 gadu laikā visu mūsu ģimenes locekļu dzīves ļoti izmainīsies. Hmmm...). Jau izpētīju busu sarkastu, kas brauc no Vecāķiem. Uz skolu vajadzēs braukt ar to, kas iet 6:55. Tas nozīmē, ka vajadzēs celties vismaz 6:25 (nu labi, pazīstot sevi, nāksies celties 6:15). Vāks... Un tas nozīmē, ka gulēt arī vajadzēs iet līdz pusnaktij. Njā, pēdējais mācību gads nebūs no vieglajiem...

Poll #7539 Rajoni
Open to: All, results viewable to: All

Kur jūs izvēlētos dzīvot?

Šodien biju skatīties potenciālo jauno dzīvesvietu. Pirms tam teicu, ka tur jau nu es noteikti nedzīvošu, jo salīdzinoši patālu no skolas un mana ierastā rajona... Bet vispār vieta tuvu Brīvības ielai (Teika), bet klusa - gluži kā mazpilsētā. 2stāvīga mājiņa ar pagalmu (tas jau baigi labi). Kad iegāju, centos ieklausīties savās sajūtās. Jutu, ka vieta ir harmoniska, mierīga, tīra. Jutos tur labi.
Bet pēc tam uznāca besis, ka tur jau vajadzēs salīdzinoši drīz pārcelties, jo tagad sāku pierast pie tagadējā dzīvokļa. Turklāt esmu pieradusi pie plašumiem, bet tas dzīvoklītis ir ļoti maziņš, un kādu gadu, pusotru vajadzēs vēl dzīvot tur kopā ar māti, kamēr uzcels māju.
Bail no pārmaiņām, kaut gan zinu, ka tikai vēlāk var secināt, ka tās nākušas par labu :)

Šodien no mājas 17os izgāju uz pāris minūtēm - atdot dziedniecei disku, bet pazudu līdz kaut kur apm. 20:30 :)))
Izrādās, ka tieši šodien kā mēneša pirmajā pirmdienā ikrīt meditācija - "Baltais aplis". Tā nu es paliku, jo sapratu, ka pēdējās dienās es pēc tā visvairāk tiecos, un šodien mani tur arī aizsūtīja :)))
Citi teica, ka vēl neesot bijis tik daudz cilvēku kā šoreiz. Meditācijas laikā iekritu savdabīgā miegā, kas pat nebija miegs, jo spēju domāt, bet jutu, ka esmu kaut kur dziļi, dziļi... Kad vajadzēja atgriezties, jutu kā nokrītu atpakaļ.
Pēc tam vēl sēdējām un dzērām tēju. Jutu, ka ļoti dur kakla čakrā. Likās, ka pat varētu zaudēt samaņu. Bet nespēju saprast, kas tas ir, jo ar šo čakru man problēmu nav. Pajautāju dziedniecei, un viņa norādīja, ka šo sajūtu "autors" sēž man pretim. Nopriecājos, ka tās nav manas problēmas, pieklājīgi atvadījos un skrēju mājās :))) Uzreiz palika labāk!
Turklāt jūtu, ka man tomēr ir spēcīga intuīcija, kaut arī ne vienmēr gribu sev uzticēties - bailes, ka nesadomāju kaut ko nepareizi. Bet tā nav - pēdējā laikā apstiprinās, ka mani prātojumi ir pareizi :))) Jānostiprina pārliecība par sevi (lai ko es teiktu, man ir baigie mazvērtības kompleksi)!

Garastāvoklis:: energetic
Mūzika: "Swing, swing from a table side to my heart ..." blā, blā...

Vakar biju apjukusi! Ai, nu vispār jāļaujas visam, kas ar tevi notiek :)))
Vēl vakar pēc pusnakts nolēmu istabā uzstādīt telti, bet galīgi izbesījos (nu labi - dažbrīd bija jautri), bet tur nebija nekādas sakarīgās pamācības, un es secināju, ka tā telts var noturēties gaisā vienīgi ar dieviško enerģiju :))) Un pēc tam apjēdzu, ka telts jau nav domāta tam, lai to uzstādītu istabā, bet visvienalga man nekļuva skaidrs, kā to nostiprināt... :)

Šovakar pie mums bija atnācis mūsu paziņa - gaišreģis, dziednieks tīrīt no mātes to enerģētisko parazītu. Kad viņš dara tādu darbu, tad klāt ir erceņģelis Miķelis (un gan jau vēl kaut kas). Es turpat vien blakus sēdēju un man bija tik labi... Tāda svētlaime! Visu laiku smaidīju, un bija tāda sajūta it kā lidotu! Man viņu (to radību) dzīs laukā iespējams nākošreiz.
Vēl tas gaišreģis teica, ka mājā vēl ir kādas citas nejaukas astrālas būtnes, kuras ienākušas pa "laika vārtiem", ko kāds no mums atvēris neapzināti. Man ir aizdomas, ka tā varētu būt es - oops... Jo es bieži nododos dažādām pārdomām, bet nepadomāju, kādas sekas tam var būt.

Līgosvētki pagājuši! Bija tik labi! Svinējām Guntas laukos Drustos. Meži, pļavas, dzīvnieki, ezers (kurā es kārtīgi izpeldējos) utt. Pusnaktī gājām uz Jāņkalnu, kur notika līgoša pēc latviešu tradīcijām ar rotaļām un dejošanu (mani pat ievilka vienā dejā, bet pēc tam aizlaidos :)). Redzējām jāņtārpiņus. Vēl uzlīdu skatu tornī, kas ~ ir 8 stāvu augstumā (tas bija baisi, jo man no alus vēl reiba galva).
Nu tā - tagad slaistos. Nu kaut ko jau padaru, bet neko nopietnu! :)

6diena un 7diena bija lieliskas! Es izvēdināju un atbrīvoju savu sakairināto prātu no domām-parazītiem dabā, aktīvā atpūtā un ļoti jauku cilvēku kompānijā :))) Zinu, ka tas man tieši tad bija vajadzīgs (cik labi, ka tā)!
Šodien gan kaut kāda skrienamā diena - pārsvarā atrodos ārpus mājas. Tagad gan vakarā atpūtīšos, jo nostaigājos ~ 7-8 km + stundu nodejojos, bet jutu, ka nepietiek (varētu vēl stundu dejot)!
No rīta apēdu puskilo zemeņu - mmmmm :))) Tā gribās augļus!
Vēl pēcpusdienā sēžu vērmanītī, un garām iet jauns vīrietis ar sievieti. Es viņiem nepievēršu uzmanību, bet tikai nejauši paskatījos uz to vīrieti. Kad viņš "noķēra" manu acu skatienu, tad draudīgi teica: "Nevēro mani". Pēc brītiņa pateica to vēlreiz. Es novērsos, bet pēc brītiņa, kad domāju, ka viņš vairs neskatīsies, paskatījos uz to pusi, kur viņi aizgāja, bet viņs joprojām dusmīgi skatījās un kaut ko teica tai sievietei. Es atkal novērsos, bet, kad paskatījos, tad jau atkal skatījās... Kaut kāds jukušais...
Bet tā visā visumā laba diena, jo norunāju atkal šonedēļ satikties ar to cilvēku, kas man tik ļooooti patīk :))))) Pamazām kļūstu atkarīga :)

Grūti sevi piespiest aiziet gulēt. Neesmu neko sameklējusi, ko rīt ņemt līdzi (nav ne jausmas, kur mētājas guļammaiss).
Kaut kādas skumjas pārņēma par to, ka es neesmu patiess cilvēks. Turklāt man ir tik daudz problēmu... galviņā... Mans pašvērtējums ir noslīdējis līdz 0. Man periodiski uznāk kaut kas līdzīgs bulīmijai (man ir tāda sajūta, ka man vajag no visa atbrīvoties. un es jūtos tik vainīga). Es bieži sevi neciešu. Un man pietrūkst mīlestības.
Drausmas, tāds atklātības brīdis (jānosarkst)...

Garastāvoklis:: lonely
Mūzika: ...kaut kas bittersweet... ai, vienalga - varbūt arī klusums