Sviests - Komentāri

Svētdien, 15.maijā tas notika - mēs satikāmies! Ne daudz, bet iesākumam bija labi. Un ne jau kvantitāte, bet gan kvalitāte ir svarīga :) Savu darbu padarījām ļoti labi. Atdevām enerģiju un saņēmām.
Esmu tipiska pūce, tādēļ brīnos par savu apņēmību uzcelties 5os no rīta, kad Saule sāk dienu. Un kāda vēl Saule... Visa diena bija gaiša un priecīga (nosauļojos arī :)).
Sākumā biju novērotājs (kā jau vienmēr, kad sastopu nepazīstamus cilvēkus). Ko šai sakarā es secināju?
Gunta bija vienīgā, ko pazinu jau iepriekš, bet tagad iepazinu vēl labāk. Viņa ir ļoti atklāta meitene, kam patīk daudz runāt! Mani fascinē viņas smiekli :))))
Pirmais, ko vēl bez Guntas ieraudzīju, bija Dāvis. Sākumā par viņu neradās nekāds priekšstats. Bet dienas gaitā viņš parādīja to, ka ir draudzīgs, mierīgs un fiziku ķerts :)))) cilvēciņš!
Tad es ieraudzīju Ailendu. Viņai tik ļoti piestāv viņas vārds (viņa ir ailendiska :))! Bet, liekas, ka viņa sevi vēl neatklāja līdz galam (nekas, gan jau iepazīšu vairāk). Bet iespaids, protams, pozitīvs (kā par visiem mums)!
Tad ar nelielu nokavēšanos atskrēja Linda un Ilze - divas ļoti smaidīgas meitenes!
Ilze katram uz vaiga uzspež pa bučai! Esmu nedaudz pārsteigta, bet nopriecājos par cilvēku sirsnīgumu :) Šķiet, arī no viņas sejas smaids nav nodzēšams un tā dzirkstelīte acīs... Malacis meitene - rok tādas bedres!
Linda.. Noslēpumaina būtne. Maiga, mierīga (varbūt tikai šoreiz) un varbūt nedaudz kautrīga. Jā, viņa ir Dūja!
Braucot turp un atpakaļ, nespēju atraut acis no skaistās pavasara ainavas. Burvīgi... Es izbaudīju īstu dabas atmodu! "Sniedzēs" viss tik zaļš, zils (debesis un Daugava). Ehhh, ūdens - tas mani vienmēr ir pievilcis (nevaru sagaidīt vasaru)... Visapkārt dzīvās radības: dzeguze kūko rīta agrumā mežā noslēpusies, strazdi vītero, vardītes iztraucētas lēkā pa niedrēm, skudru karaļvalsts arī rosās, cēlais gulbis mazliet kautrīgi piepeld tuvāk Daugavas krastam, cerot uz kādu maizes kripatu, un visbeidzot - lielais, pinkainais kempinga suns Candy, kurš visus mīl, un visi mīl viņu!
Strādājām pamatīgi. Pārsvarā klusējot, bet pēc runāšanas neizjutu vajadzību. Tvēru katru mirkli: gumijas zābaki, mēslu dakšas, bluķi, dūņas, ugunskurs. Te nav daudz ko rakstīt! Labs tas darbs, kas padarīts!
Pēc vēderu pamatīgas pielikšanas un pagulēšanas zālē jāpošas mājupceļam.
Pēc tam līdz ~ 21:30 notiek mūsu kopīgās sarunas. Katrs tika pie vārda (pat es :)).
Kaut gan miegs un nespēks mani varēja nost, nespēju klusībā beigt priecāties par šo dienu! Un par jaukajiem cilvēkiem! :)