Sviests - miegainā ikdiena

Vakar bija pirmdiena - nedēļas sākums, bet iesākās tik miegaini. Atkal mokos ar miega badu. Kļustu bīstama apkārtējai sabiedrībai. Esmu secinājusi, ka cilvēks bez miega kļūst tāds pats kā tad, kad lieto alkoholu (neskaidras domas, neadekvāta izturēšanās, neskaidra izruna, zūd loģikas (pat elementāras), visu laiku nāk virsū bezjēdzīgi smiekli, visu laiku ir izteikta mīlestība pret sevi un citiem (tas ir iesākumā, bet pēc tam ir nejauks garastāvoklis - kļūstu nervoza), viss krīt no rokām laukā u.t.t.).
Vakar bija Alegria pavasara atskaites koncerts. Veselas 3 stundas! Baigi daudz, bet man jau patika! Kaut gan pati dejoju vēderdejas, man labāk patīk kā uz skatuves izskatās flamenko (varbūt kādreiz izdomāšu dejot...), bet vēderdejas dejoju dēļ tā, ka man tās vienkārši patīk (bet, manuprāt, tās nav baigais šovs, bet gan intīmāka padarīšana). Atnācu mājās un gandrīz nokritu turpat priekšnamā gulēt. Nejutos pārāk labi, jo miegs bija paralizējis domāšanu, un acis no piepūles sāpēja.
Šodien arī miegaina un nervoza diena. Ģeometrijas skolotājai nesaprast, ka no miega trūkuma zūd loģiskā domāšana (ar ko es vispār īpaši nevaru lepoties), bet tādēļ jau nav jākliedz... Vai viņa joprojām šo 6 gadu laikā nav pie manis pieradusi?
Ak, vai... jau 22:35. Biju nosolījusies sev šodien likties ātrāk gulēt, jo man nepatīk tas, ka man pazūd mans brīnišķīgais garastāvoklis. Nu labi, iešu ar gulēt! Bet tas nozīmē, ka savā īstajā dienasgrāmatā atkal neko neierakstīšu (nāksies atlikt uz nedēļas beigām).