Sviests - tāpat vien

Hmm, jāuzbīda kāds tekstiņš. Nu gluži tāpat vien!
Šodien daļa mācībstundu pajuka, jo bija pēdējais zvans. Sveicām 12.kl. Ar apsveikumiem, kur bija mani zīmējumi un manis meklēts dzejolis. Bija jau labi. Tik nedaudz skumji iedomājoties, ka nākošgad viņu skolā vairs nebūs, jo šie 12tie bija sirdij vistuvākie. Ko gan mēs darīsim?
Šodien pierijos cepumus...
Biju uz izstādi "Pavasaris manā dārzā" Latvijas Dabas muzejā. Tur bija tik skaistas tulpes un narcises (vienas smaržoja pēc vaniļas). Es atradu narcišu šķirni ar manu vārdu!
Jūtu, ka šodien man varētu būt radošā iedvesma (zinu, ka vajadzētu kārtīgi izgulēties, bet, ko darīt, ja tikai pēc pusnakts ir īstais fīlings?) - rakstīšu dzeju. Dzeja top tad, kad ir spēcīgas mirkļa emocijas, bet piem. romāni - kad tam nobriest (nezinu, kad varēšu rakstīt kaut ko nopietnāku - laikam tad, kad beigsies skolas murgs, un būs daudz brīva laika. Gulēšu pludmales smiltīs, cepināšos Saulē un skribelēšu kaut ko uz papīra.).