nepatīk, ka uz ielām nav kārtīgas pārejas, bet kur pagadās jāskrien pāri un jāuzmanās no mašīnām un tramvajiem, kas no abām pusēm brauc.
un salokāmie lietussargi, kurus, liekas, šitādā laikā viens divi saplēsīs.

šodien braucot pāri tam grandiozajam Rīgas tiltam, man pat ausis aizkrita un jutu kā spiediens mainās. galvu sāka spiest.
sāku justies kā matemātikas privātskolotājs, jo visu laiku kaut kā visiem sanāk palīdzēt viskaut ko izpildīt, paskaidrot un tā.