beidzot varu atvilkt elpu. visa diena vienā skriešanā.
varētu tagad iekrist gultā un aizmigt uzreiz, bet nevar, mati slapji.
hā,pirmo reizi braucu tramvajā pa zaķi. no sākuma it kā viss kārtībā, bet uz pēdējām pieturām pirms mūsējās ar Baibu baigi sākām uztraukties, ka tik kontrole neiekāpj. un neiekāpa arī.
skolā vispār nav laika, lai paēstu. īstenībā laiks ir, bet viss ir pārpildīts.