vakar es laikam visu laiku kaut kur skraidīju. kāds mani visu laiku kaut kur sauca un sajūta, ka es biju visur vienlaicīgi.
ciemiņi jau ap 1iem man liekas izklīda, bet man ballīte beidzās tik ap 5iem, kad istabā sēdējām un klusībā mēģinājām piebeigt kartupeļus un stulbo hektoru.
aplējos es miljons reizes. kāds vēma. kāds visu laiku skraidīji apkārt un visur un visiem virsū krita līdz beigās ar galvu ūdens spainī iekrita :D
pa vidam vēl brāli no nometnes atveda. labāk būtu tajā brīdī klusējusi.
A vienā brīdī pateica, ka pastāv iespēja, ka viņš nemācīsies šogad, bet uz gadu uz Angliju brauks. es biju šokā. ļoti ilgi un ar daudziem par to runāju. nav jau tā, ka viņu mūžību pazīstu, bet es nespētu. nepārdzīvotu. nezinu, laikam ātri pieķeros cilvēkiem pēdējā laikā.
tikko tik aizbrauca pēdējie viesi.

vispār es vēlētos atpakaļ savu krekliņu un džemperi un vēl kaut ko, ja kāds kaut ko vēl ir paņēmis.
atrastas beidzot ir S kurpes. un vēl 2 pogas. viena sudraba, otra zeltīta, lai gan īsti pēc pogas neizskatās.

man gribas čipšus un gulēt. vai arī grauzdiņus ar to ņamņam mērci, kuras vairs nav. un vispār, man arī sāp vēders.