atceros kā pagājušo gad sieviešu dienā gāju uz dejošanu, kultūras namā pa trepēm augšā. tieši pretī nāca Mintauts un redzēja, ka man nav puķes rokās, lika man nedaudz pagaidīt un atskrēja ar tulpītēm.
šogad puķes saņēmu tikai no tēta, lai gan tās pašas negribēju pieņemt, gribēju iemest viņam sejā, jo biju nokaitināta. es cerēju, ka puķes man uzlabos garastāvokli, bet nē, vēl sūdīgāk sāku justies.
tagad sēžu mājās viena pati un dzeru. jā, tik pretīgi jūtos. neatceros, kad pēdējo reizi man ir bijusi tik nožēlojama sajūta, ka dzēru viena pati un vai vispār man tāda ir bijusi. bet nu jā. gribēju no sākuma vīnu pirkt, bet negribēju veselu pudeli un nebija neviens, ar ko es varētu dzert viņu pie manīm, tā kā jā.

priecīgu pms, Rū!