1.Jā, skumji, bet valsts konkursā uzvarēt bez kukuļa došanas varētu būt grūti vai neiespējami. Vari sev pajautāt, kāpēc un vai tam ir kāds sakars ar šī ieraksta sākotnējo tēmu.

2.Pavisam tīra nauda Latvijā ir un var būt.

3.Slimnīca, pansionāts vai bāreņu nams pārtiek no valsts līdzekļiem, nevis nevis ziedojumiem. Tam tā vismaz būtu jābūt. Ja valsts šo naudu neiedala pietiekami, tad tu arī sev vari pajautāt, kāpēc un arī, vai tam ir kāds sakars arī šī ieraksta sākotnējo tēmu.

* tas ir vienkārši lieliski, ka tev nav saistības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1.Tā nav taisnība, tā vienkārši nav taisnība. Ja vēl pirms gadiem 10 līdzīgi bija, tad tagad nudien tā nav, tādā(un vēl daudzās citās) ziņā mūsu valsts ir palikusi daudz civilizētāka. Tagad +/- par ko šādu var mēģināt runāt tikai tajos iepirkumos, kuri tiešām ir ļoti naudietilpīgi.

2.Nestrīdēšos, gan jau, ka ir un būt var un, ka ir žūkšņiem riktīgi tīru uzņēmumu, kuri būtu gatavi ziedot tam pašam Ascendumam, tikai, nezkālab, to nedara.

3.Ļoti sarežģīti. Ja zinātu, kā mūsu valsti padarīt turīgāku, nepadarot palikušos cilvēkus tajā daudz nabadzīgākus, izsistos līdz Straujumai, lai šo metodi izstāstītu, goda vārds :))

(Reply to this) (Parent)

par 3o punktu - okei - IR jāpārtiek, bet ko darīt, ja bļin nu nav tās naudas - jālaiž vaļā kkādi, cilvēki, jāietur alga vai xvz kas vēl? Jāgaida, kad kādam uz galvas apmetums uzgāzīsies? VISdrošāk, protams, ir aiziet no tā bāreņu nama, pansionāta u.tml. direktora amata - nav naudas, neko tāpat near izdarīt. Bet, ja cilvēkam tiešām rūp tie paši cilvēki, tie atsevišķie cilvēki, nevis kaut kādi principi, kaut kādi globāli kukuļi, korupcija, utt.

Karoče es te nerunāju par Ascendum vai konkrētu keisu, bet nu tā in general. Vispārinot teikšu tā - ja tiešām NAV ko ēst, tad ir pilnbīgi normāli, ka ieslēdzas princips "nauda nesmird". Bet filosofēt par to, ka smird gan var tikai tas, kurš zina, ka viņam tā ienāks, viņš sēž savā siltajā dzīvoklī/mājā, un dzīvo nosacītā pārticībā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Problēmas būtība manā skatījumā ir tāda, ka liela daļa sabiedrības neredz nekādu saistību starp paša kompromisiem un negodīgu rīcību un situāciju, ka esam attapušies nozagtā valstī, kurā nav naudas ne tam bāreņu namam, ne pansionātam. Jo pie korupcijas ir vainīgi visi citi, nevis es, bet, situācijā, ja vainīgs tomēr esmu es, tad man vienmēr ir attaisnojums - "man nebija ko ēst", "man bija grūta bērnība", "zog taču visi" u.t.t.

Par to arī principā bija šis ieraksts.

(Reply to this) (Parent)

jā, 1. absolūti nav taisnība

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ok, prieks to dzirdēt. Diez tas attiecas arī uz lielajiem, naudīgajiem pasūtījumiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

miljonu pasūtījumiem neesmu stāvējis klāt, tik simtu tūkstošu.

(Reply to this) (Parent)