par 3o punktu - okei - IR jāpārtiek, bet ko darīt, ja bļin nu nav tās naudas - jālaiž vaļā kkādi, cilvēki, jāietur alga vai xvz kas vēl? Jāgaida, kad kādam uz galvas apmetums uzgāzīsies? VISdrošāk, protams, ir aiziet no tā bāreņu nama, pansionāta u.tml. direktora amata - nav naudas, neko tāpat near izdarīt. Bet, ja cilvēkam tiešām rūp tie paši cilvēki, tie atsevišķie cilvēki, nevis kaut kādi principi, kaut kādi globāli kukuļi, korupcija, utt.

Karoče es te nerunāju par Ascendum vai konkrētu keisu, bet nu tā in general. Vispārinot teikšu tā - ja tiešām NAV ko ēst, tad ir pilnbīgi normāli, ka ieslēdzas princips "nauda nesmird". Bet filosofēt par to, ka smird gan var tikai tas, kurš zina, ka viņam tā ienāks, viņš sēž savā siltajā dzīvoklī/mājā, un dzīvo nosacītā pārticībā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Problēmas būtība manā skatījumā ir tāda, ka liela daļa sabiedrības neredz nekādu saistību starp paša kompromisiem un negodīgu rīcību un situāciju, ka esam attapušies nozagtā valstī, kurā nav naudas ne tam bāreņu namam, ne pansionātam. Jo pie korupcijas ir vainīgi visi citi, nevis es, bet, situācijā, ja vainīgs tomēr esmu es, tad man vienmēr ir attaisnojums - "man nebija ko ēst", "man bija grūta bērnība", "zog taču visi" u.t.t.

Par to arī principā bija šis ieraksts.

(Reply to this) (Parent)