|
[1. Feb 2013|10:05] |
Kopš pēdējās dienās ir pakusis sniegs, prasās ierakstīt kādu naidpilnu ierakstu par ceļu kvalitāti. Par to, ka mūsdienās pat tikko atjaunotiem ceļiem ir tādas bedres, ka var labi izdemolēt auto. Arī par to, ka, manā skatījumā ap ES referenduma laiku vairumam cilvēku vieni no top argumentiem par to, kāpēc mums tajā savienībā vajag būt bija: 1.Sliktāk jau nebūs, varbūt vienīgi labāk. 2.ES pasargās mūs no Krievijas. 3.ES mums vismaz sataisīs ceļus (vai iedos naudu ceļiem).
Par ceļiem es vēl tagad atceros reklāmu bukletus, kuros Satiksmes Ministrija stāstīja, cik milzīgas naudas tiks dāvinātas ceļu remontiem Latvijā. 2 uzskatāmi fotoattēli, pirmais ar sagruvuša ceļa foto scenārijam, ja referendumā balsojam nepareizi un perfekti salabots ceļš scenārijam, ja balsojam referendumā pareizi. Nu, tā, lai visiem skaidrs.
Vakar braucu uz mājām, demolēju savu auto pa šoruden-šoziem atjaunotu ceļu un atcerējos šo reklāmas bukletu. Vēl es mēģināju atcerēties, kuri tad ir tie ceļi, kas šo gadu laikā ir tā kvalitatīvi saremontēti. Nu, tā, ka atbilst priekšstatam par kvalitatīvu ceļa segumu. Tā uzreiz neviens prātā nenāca, es laikam pa kādiem nepareizajiem ceļiem ikdienā pārvietojos. Manos maršrutos tie kļūst tikai sliktāki vai arī to remonts izpelnās nožēlu. |
|
|
Comments: |
| From: | ena |
Date: | 1. Februāris 2013 - 10:27 |
---|
| | | (Link) |
|
es eju ar kaajaam
| From: | ena |
Date: | 1. Februāris 2013 - 11:07 |
---|
| | | (Link) |
|
+ starppilseetu autobuss
| From: | x_f |
Date: | 1. Februāris 2013 - 10:28 |
---|
| | | (Link) |
|
Pie Saulkrastiem apvadceļš uzbūvēts. Neko citu nevaru iedomāties.
Jā, žēl, ka es tur nebraucu.
Te nu paši bāleliņi vainīgi. Labi atceros, kā sēdēju pirms iestāšanās krodziņā, bet blakus mērķtiecīgi pielējās, asaras rijot, kamrāds no ĀM (šis tur vienā vecās Eirōpas zemē bij kaut kāds sekretārs kādā vēstniecībā). Raudāja, ka poļi Briselē aš teltis uzslējuši, departamentu izveidojuši tikai ar vienu mērķi: iemācīties apgūt tos fondus. Jo ja pirms iestāšanās varēja aizbraukt uz Briseli un mājās pārrasties ar naudas čemodāniņu, tad pēc iestāšanās tā nebūšot. Un par piemēru minēja tos pašus ceļus, ka naudu dos nevis par vēlmi ko remontēt vai būvēt (kā līdz šim), bet tikai kad būs precīzi plāni, specifikācijas līdz mm aprēķinātas, partneri, papīri utt. Tad nu kamrāds devies pie priekšniecības, ka pēdējais laiks tai lietā iedziļināties, jo pēc iestāšanās tāpat būs to jādara, tikai laiks velti pazaudēts. Ministre Sandra šo pasūtījusi: kurpniek, sēdi pie liestēm un lielajā spēlē nejaucies. Tad nu šis atmeta ar roku un gāja bēdu slīcināt. Un tā arī notika: ES bija ar mieru naudu ceļiem dot, taču gadi pagāja, kamēr te vietējie iebrauca (katrs indiuviduālās pieredzes ceļā), kā tās lietas notiek un kad naudu dod, bet kad nedod. Tb bukleti jau nemeloja, paši vien iespējas neizmantoja. Bet presē ik gadu atkal parādījās rindas: nav apgūti tik un tik ļimoni no iespējamiem.
Par ceļiem /sazvērestības teorija/. Piemēram, Kuldīgas novadā (vai Talsu?), ir ceļa fragments. Remontēts par ES naudu, viens no pirmajiem tādiem projektiem. Pasaka, ne ceļš. Gluds kā maza bērna pakaļa. Až braukt negribas, jo no tās līganās nekratīšanās nāk miegs un nav izaicinājuma vairīties no bedrēm.
Kāpēc?
Tāpēc, ka sākumā baidījās zagt, domāja, Eiropa atbrauks un piekaus. Tad saprata, ka var turpāt irsties un ceļus atsāka remontēt kā parasti. | |