Jau 1908. gadā prof. Balodis pierādīja, ka kā lauksaimniecības zeme Latvija nav un nebūs konkurētspējīga. Praktiski visas lauksaimniecības kultūras šajos platuma grādos ar šādu vasaras ilgumu dos mazākas ražas uz hektāru, govīm būs mazāk piena un tas būs liesāks, gaļas lopu audzēšanas pašizmaksa būs lielāka, nekā zemēs, kas vairāk uz dienvidiem. Kā lauksaimniecības zeme Latvija nav konkurētspējīga, jo vasaras gluži vienkārši pārāk īsas un mitras. Līdz ar to vienīgās jomas mūsdienu pasaulē, kurās mēs varam gūt kādus panākumus, ir tās, kur ir nepieciešami nevis lieli resursi (kuru mums nav), bet gan prāts un attapība (ko varam iegūt, ieguldot izglītībā), t.i., zinātne, vieglā rūpniecība. Bāleliņi Balodi izsmēja un šim nācās emigrēt uz Vāciju, kur viņu nezin kāpēc uzņēma atplestām rokām un uzticēja karā sagrautās Vācijas tautsaimniecības atjaunošanu, ar ko viņš spīdoši tika galā. Savukārt bāleliņi te tērēja valsts valūtas rezerves, lai uzpirktu no zemniekiem bekonu par 3 Ls/kg un pārdotu Londonas biržā par 1 Ls/kg, jo kaut kā jau tos konkurēt nespējīgo lauksaimniecību balstīt vajadzēja, kaut uz pilsētu rēķina, jo kaut kā mītu par zemnieku tautu un valsti uzturēt vajadzēja. Bet mīts ir mīts - no tā nepaēdīsi, - tāpēc te vienmēr būs Dieva aizmirsta vīžu pinēju zeme, kamēr ļautiņi neapjēgs, ka nav vairs 19. gadsimts, kad no rudziem un kāļiem varēja pārtikt, ko pašu vajadzībām pāris piemājas lauciņos ar mokām izaudzēja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar lauksaimniecību puslīdz nopietnā līmenī nodarbojas ļoti neliela sabiedrības daļa, tāpēc satraukties, ka visa valsts ekonomika būs balstīta tikai uz lauksaimniecību ir nevietā.

Jā, tas ir fakts, ka Latvijā klimats neļauj iegūt tādas ražas, kā, piemēram, subtropos, taču Latvijai vienmēr būs transporta izmaksu priekšrocība attiecībā uz vietējo tirgu un tirgu, kas atrodas uz Ziemeļiem. Un, ja vēl izdotos pārliecināt tuvākos kaimiņus, ka tiem nevajag nodarboties ar lauksaimniecību, jo tā ir "vīžu pinēju un nabagu" nodarbe, tad tirgus jūtami paplašinātos. Tā, kā tas, piemēram, ir noticis ar cukura nozari Latvijā. Cukuru neražojam, cukurbietes neaudzējam. Bet stulbeņi leiši, poļi un dāņi to dara. A mēs gudrinieki no viņiem to cukuru nopērkam veikalā uz ko tie visi "muļķi" nopelna. Tas nekas, ka visi zina, ka cukuru izdevīgāk ir iegūt no cukurniedrēm un importēt no siltākām zemēm. Eiropas Savienībā, redz, var pelnīt arī ar cukurbiešu cukuru.

Sākotnējais ieraksts jau bija par to, ka tiešo maksājumu sadale ir negodīga. Tā tāda tiešām ir. Nezinu, kas te ir par ko strīdēties. Kāpēc ir jāaizliedz lauksaimniekiem konkurēt godīgā konkurences cīņā? Ja jau Latvija un latvieši būtu tik nespējīgi konkurēt, tad te neviens vairs nenodarbotos ar lauksaimniecību. Tirgus taču noliktu visu savās vietās. Bet tomēr lauksaimniecība vēl nav pilnībā iznīcināta. Tas, ka šobrīd lauksaimniecībā ir maza peļņa ir vairāk saistīts ar negodīgo konkurenci, nevis ar Latvijas klimatu.

Par ko tev ir tāds prieks, ka šī Latvijas tautsaimniecības daļa tiek grauta es nezinu. Nē, nopietni, es tevi vienkārši nesaprotu.

(Reply to this) (Parent)