Uh, kas par bloodlust.

Bet vispār stulbi ir nevis tas, kā kuŗš pamanās nomirt — jo summa nemainās no saskaitāmo kārtības, beigts tu esi tā kā tā — bet gan tas, ka, ja tu nomirsti stulbi, tava nāve uz mūžiem ļaužu atmiņā paliek kā "ā, tas ir tas tur, kas transformātorbūdā čurāja/kuŗu gulbis nosita/kuŗam mauka jebaļņikā sadeva."

Kaut kā stulbi, ka vienīgais, ko par tevi zina vai atceras, ir tas, cik tu idiotiski nomiri.

(Reply to this) (Thread)

Un vēl uzraksta par to grāmatu un uzņem filmu vai internetā publicē aprakstus un visi, kuriem patīk melnie joki, ņirdz gar zemi krizdami.

(Reply to this) (Parent)

Runājot par asinskārību, viens no pirmajiem jautājumiem, par ko es iedomājos jau tad vasarā, kad pirmo reizi dzirdēju par šo gadījumu bija tāds - vai tas gulbis, diez, vēl ir starp dzīvajiem, diez, viņu ar visu viņa famīliju kāds labvēlis jau nav paspējis ar akmeņiem nomētāt tieši tā atgadījuma sakarā? Interesants jautājums vispār.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jāā, es ar par to aizdomājos. Man šķiet, ka gulbis joprojām ir sveiks un vesels, ja vien nav ņēmis galu kaut kādā citā veidā. Viņam tak ligzda kaut kur ezerā bij, ej nu viņu tur atrodi, un, kazi, vai nu viņš vienīgais gulbis tur būs. Kaut kā negribas ticēt, ka labvēļi būs uzrīkojuši veselu gulbju holokaustu, lai tik nepalaistu gaŗām vainīgo.

Lai gan tas jau nekas neparasts nav, ka mēs pirmkārt domājam par saviem sugasbrāļiem, nevis par gulbi. Gulbis tak ar pirmām kārtām domāja par savējiem. Ja gulbjiem būtu ciba un vainīgais radījums tomēr būtu noklapēts, gan ka viņa pakaļpalicēji stāstītu: lūk, čalis centās aizstāvēt savu ģimeni, un ko viņš saņēma pretī.

Ak, sūrie dabas likumi.

(Reply to this) (Parent)