Runājot par asinskārību, viens no pirmajiem jautājumiem, par ko es iedomājos jau tad vasarā, kad pirmo reizi dzirdēju par šo gadījumu bija tāds - vai tas gulbis, diez, vēl ir starp dzīvajiem, diez, viņu ar visu viņa famīliju kāds labvēlis jau nav paspējis ar akmeņiem nomētāt tieši tā atgadījuma sakarā? Interesants jautājums vispār.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jāā, es ar par to aizdomājos. Man šķiet, ka gulbis joprojām ir sveiks un vesels, ja vien nav ņēmis galu kaut kādā citā veidā. Viņam tak ligzda kaut kur ezerā bij, ej nu viņu tur atrodi, un, kazi, vai nu viņš vienīgais gulbis tur būs. Kaut kā negribas ticēt, ka labvēļi būs uzrīkojuši veselu gulbju holokaustu, lai tik nepalaistu gaŗām vainīgo.

Lai gan tas jau nekas neparasts nav, ka mēs pirmkārt domājam par saviem sugasbrāļiem, nevis par gulbi. Gulbis tak ar pirmām kārtām domāja par savējiem. Ja gulbjiem būtu ciba un vainīgais radījums tomēr būtu noklapēts, gan ka viņa pakaļpalicēji stāstītu: lūk, čalis centās aizstāvēt savu ģimeni, un ko viņš saņēma pretī.

Ak, sūrie dabas likumi.

(Reply to this) (Parent)