Krustvārdu mīkla

, spirālveida

Anna Marija Levi

View

Navigation

Skipped Back 60

December 14th, 2012

Pirmo reizi pieaugusi

Add to Memories Tell A Friend
Re, vakar izdevās gaumīga izklaide, saistīta ar alkohola patēriņu, kurā biju nolēmusi izmēģināt recepti "Nesāp galva+nav paģiru".
Tātad, dzert tikai vienas markas dzērienu, ievērosim, neivs tipa, bet vienas etiķetes nosaukumu, un viss. Pēc iespējas nesmēķēt (no 18-24 izpīpēju tikai 2 cigaretes).
Un dzert ūdeni, pastarpām.

It worked. Nekas nesāp, neslāpst un nedžinkst. Yeyeyeye!

December 11th, 2012

is end?

Add to Memories Tell A Friend
Man šķiet, ka ar Karalisti iet uz leju baigi strauji. Vei, togad, kad mūs te skāra tipa metrs-sniega-diennaktī, biju pārsteigta, ka pat daudzdzīvokļu māju pagalmos šķūres iztīrīja piebraucamos celiņus un čaklas mašīnītes izveda kaudzes pa naktīm, viss bija baigi lieliski; un es irōniski smīnēju, ka "tad redzkā Mazais pelna sev tos kredītpunktus".

A kas tagad? Nu, pasnieg jau trešo dieniņu pa 10cm/sutkā. Un? Užass! Mans tanks ar pilnu četrriteņu piedziņu no rīta puses kā klīrīga ķēve izmeta pakaļu pavisam mazā, lēnā krustojumā; tuvojošamies sudraba mersis droši vien noelsās vien, kad es pusaizmigusi un ar smēķi rokā pie pusvaļēja loga pēdējā brīdī savācos un izspolējos. Nē, nē, šogad ciemats pavisam aizlaists novārtā, ielas kā Prostokvašinā un ūberhaivejs A10 arī līdz Talsu nomalei kā tāda kūtspakaļa aizgāzts.

Viss iet uz galu, tā ja.

December 6th, 2012

foto-foto-foto-foto-letālfobija

Add to Memories Tell A Friend
Man jau šķita, ka ir tāda fobija definēta, protams, kāpēc lai nebūtu - un te ir skaidri pastāstīts par to. Manā gadījumā gan šis nebūs precīzākais situācijas raksturojums - nav tā, ka man būtu bail, ka tā varētu atgadīites; man drausmīgs, neticams, neizmērojams riebums vēlāk skatīties uz rezultātiem. Pavisam konkrēti ir kādi uz abu roku pirkstiem saskaitāmi fotouzņēmumi, kas man neriebjas tādā fizioloģiskā līmenī.

Bet ir jau arī iemesls, un nesakiet vēl, ka tā nav. Bāc. Es nespēju noticēt redzamajam. Vai tiešām, tiešām es tā vaikstos, šķobos un goros, un vienmēr šķībām puspievērtām acīm, kaut kādā debīlā statiskā pozā izliecos? Kāpēc laikabiedri vispār ar mani sarunājas? Cilvēkam, ka ja tiešām izskatās tā, kā es fotouzņēmumos, vajadzētu aizliegt iet uz ielas. Nemaz nerunājot par to, ka ir nepārprotami skaidrs, ka es par visu ironiski smīnu 24 stundas diennaktī? Jopčiki, sasitiet visus fotoaparātus un nekad nekad nevērsiet objektīvus manā virzienā. Tie noteikti ir subjektīvi.

Skaidrs, ka es to visu saku tamdēļ, ka ir ienākusi kārtējā bilžu galerija no Mega Pasākuma, un man gribas vemt un uzspridzināt visus Picasas serverus.
Manā tuvumā cilvēkiem ar videokamerām VISPĀR IR AIZLIEGTS RĀDĪTIES SKAIDRS?!?!?!?!
tikai šāda rakstura attēlos ir iespējams noraudzīties 2-3 sekundes bez panikas )

December 4th, 2012

Pasaules gals atnāk Inženieru ielā

Add to Memories Tell A Friend
Vakar pavēlu pēc brīvdienu pārtraukuma atgriezāmies īres miteklī darba dienu pilsētā. Kāpjot pa kāpnēm ar Mājas Karalieni rokās, muguras smadzenes noģenerēja sajūtu, ka noteikti tur, iekšā, kaut kas nebūs riktīgi; čutene sacīja, ka piem., ar akmeni izsists balkona logs, pa kuru pa pilnam vērpetēm iekšā snieg puteņa izpausmes, varētu būt tieši tas, un tamdēļ durvis slēdzu vaļā ar pavisam konkrētu smagumu sirdī.

Izrādījās savādāk - elektrības slēdža klikšķis neatgrieza vēlamo 0/1 stāvokli, proti, gaisma tā arī neiedegās, bet iekšā valdošā temperatūra un vēja virziens savukārt nemaz neliecināja par labu izdauzītam balkonam. Notupināju Karalieni zemē un sāku rakņāties somiņā, jo tur vienmēr glabājas tas, kas šādās situācijās ir tik ļoti nepieciešams: ciklops, viņš arī pieres lukturis.

Pēc īsas drošinātāju kastes izpētes nācās secināt, ka nekādas vainas tur nav, tā jāmeklē kādās lielākās un treknākās sadales kārbās citur mājā. Tad nu pagaidu režīmā turpināju telpas apgaismot ar ciklopu un iemācīju vismaz uz nelielu brīdi arī Karalienei priecāties par gaismu pierē. Zvans dzīvesbiedram uz veikalu, lai painfomētu, ka ar vienas dienas nokavēšanos šovakar papilnam izsvinēsimies pirmo Adventi. Dzīvokļa īpašnieks pēc 483. pīkstiena pacēla klausuli un solījās ierasties izpētīt problēmu dziļāk. To viņš arī izdarīja, ierodoties pēc pusstundas, lai pateiktu, ka ir nokļuvis finanšu grūtībās un manu par īri maksāto naudiņu.. nu ja. Vopšem Latvenergo izdarījis savu darbiņu un attiecīgi tuvāko padsmit stundu pārskata periodā elektrības sniegtā komforta nebūs.

Nekāda apokalipse neiestājās, tiešām mīlīgs vakars sveču un ciklopu gaismā, uz gāzes pavarda gatavota zupiņa smaržoja tik ļoti kārdinoši, ka vispār viss šķita samērā rožaini. Pirms gulētiešanas devos uzpīpēt uz balkona, mēs dzīvojam 1. stāvā, un visa apkaime, kas ved savus suņus staidzināt, maršē tieši gar manu smēķētavu. Kaut kā biju galīgi aizmirsusi par lukturi pierē, līdz savāda, iemiets-zemē-un-apstulbis kustība, kuru izveica suni staidzinoša vecāka gada gājuma kundze, pievērsa nedalītu manu uzmanību tieši sev. Ar interesi vēroju kundzes tālākos nodomus, tie bija šādi: mest krustus, purpināt, mīņāties un tad kāpties atpakaļ ar šausminošu sejas izteiksmi. Kad kundze atguva runas spēju, aizlauztā balstiņā tika mēģināts sasaukt Funtiku vai nu ko tur; bet es mēģināju saprast, kāpēc šāda dīvaina izpildīšanās. Pagriezos, lai paskatītos sev aiz muguras vai tur no dzelzsbetona dzīlēm neiznirst kāds 21. decembra briesmonis, bet apžilbu no ciklopa atspīduma stiklā. Un tad es visu sapratu.

Izslēdzu lukturi un apdzēsu pīpi, bet kundze, žēlabaini īdēdama, aizmetās ap stūri.

November 30th, 2012

Man te nesen aizrādīja

Add to Memories Tell A Friend
nē, bet klusi pačukstēja "nu, ieraksti gan kādreiz kaut ko"; tad nu es ne gluži te, bet ierakstīju:

http://klab.lv/community/mana_diena/4492.html#cutid1

Pie viena tā ir arī neapmaksāta reklāma konkrētajam community http://klab.lv/community/mana_diena/ , labprāt uzzināšu kā sokas citiem.

November 7th, 2012

Viss skaidrs

Add to Memories Tell A Friend
ASV. 
Precēti baltie vīrieši vecumā virs 45 gadiem ar koledžas vai akad. bakalaura izglītību, ar augstiem ienākumiem, dzīvojoši mazpilsētās vai kukurūzas laukos, tie ir tie bezcerīgie republikāņu balsotāji! 
Toties būt par demokrātu ir lielākas izredzes, ja esi neprecēta krāsaina sieviete vecumā līdz 45 gadiem no lielpilsētas, ar zemiem vai vidējiem ienākumiem un postgraduate izglītību. 

Ko lai saka. Jādomā, ka republikāņi izdarīs secinājumus paši un aizbrauks uz Teksasu savās rančās nožņaugt viens otru ar laso, lielo žūksni novēlot tām trūcīgajām krāsainajām pilsētniecēm :) Jo tāpat skaidrs, ka tendence ir samērā izmirstoša un minōra.

September 28th, 2012

Kamēr jūs tur skaldaties par bērnu grāmatiņām

Add to Memories Tell A Friend
nemanāmi un klusi ir iestājusies "Diena, kurā mājsaimniecības pienākumus pilda Anna", ibio 

Pētījums: Pāri, kuri dala mājsaimniecības pienākumus, šķiras biežāk 

Oslo, 28.sept., LETA--AFP. Pāriem, kuri dala mājsaimniecības pienākumus, ir augstāks šķiršanās risks nekā ģimenēs, kur vairumu mājsaimniecības darbu paveic sievietes, liecina Norvēģijā veikta pētījuma rezultāti. Šķiršanās biežums pāriem, kuri mājas darbus dalīja uz pusēm, bija aptuveni par 50% lielāks nekā starp pāriem, kur visu darbu paveica sieviete. Pilns teksts

September 27th, 2012

Tā ja

Add to Memories Tell A Friend
tu cilvēks dzīvo, dzīvo un konstatē, ka bija jāpaiet šiem 3x10+ gadiem, lai uzzinātu, ka kaka ir kūka zviedru valodā.

September 6th, 2012

Mājturība Made Easy. Mājturība for Dummies.

Add to Memories Tell A Friend
Atsaucoties uz šodienas aktualitāti
(http://klab.lv/users/kautskis/231332.html , http://klab.lv/users/barbala/389950.html , http://klab.lv/users/bozena/161724.html)
, nenogurstošo mājsaimieču kolektīvs vedjmah un barbala piedāvā neilustrētu brošūru "Mājturība". Tajā ir 3 nodaļas:

1. NODAĻA .... VIRTUVĒ ... "Minets - tas ir vieglāk nekā rostbifs"
2. NODAĻA .... VEĻAS KOPŠANA ... "Gludina tikai frigīdie" apakšvirsraksts "Kāda jēga gludināt palagu?"
3. NODAĻA .... PUTEKĻI ... "Vai ir iespējams kniebties, ja uz grāmatu plaukta ir putekļi?" atbilde "Jā".

September 4th, 2012

uuuuzvelc mani kalnā

Add to Memories Tell A Friend
Līdzīgā pakāpē kā rasbainieku uzvelk diskusijas par velobraucēju tiesībām un brīvībām, mani aizvaino un uzvelk sarunas, diskursi un pārspriedumi par skolēna apģērbu, tai kontekstā, ka šķietami nu jau nozīmīga publiskās diskusiju telpas sabiedrības daļa normālformā akceptē skolēnu formas. Esmu rūgti nīgra, vīlusies un aizkaitināta par to.

Ja man jautā, es saku, ka lielākie ļaunumi, tolerance pret kuriem būtu iznīdējama saknē, ir: skolēnu forma, progresīvais IIN un arodbiedrību kustība. DIE!

August 27th, 2012

Add to Memories Tell A Friend
nē, pie mums nelīst. vienkārši pūš mazus mazītiņus ūdens pilieniņus. tādus gandrīz vai kā mikrosniedziņus, tikai plusos.
tagad visi tie, kam vislaik bija karsts, var beidzot atviegloti uzelpot.

Jārēķinās tik, ka nāksies elpot ūdeni (varbūt gaisu ar 100% mitrumu, nezinu kā pareizāk), bet tas jau laikam forši.

August 21st, 2012

Kāda nozieguma anatomija

Add to Memories Tell A Friend
Brīnumainu ziņu mums sagādā laikraksta Dienas Bizness interneta vietne sadarbībā ar citu Dievzemītes mediju megaruporu - Zemgales Ziņām: proti, Ozolnieku novada Salgales pagastam piekrītošajās teritorijās, izrādās, jau ilgstoši notiek šausminoši notikumi! Dziļi mežā, nost no visu acīm, maskējoties zem ārstniecības augu žāvēšanas vajadzības, ir uzsliets kaut kas līdzīgs BUDISTU TEMPLIM!!

OMG oMG OmG! ZOMGGG!>>>>>> )

July 12th, 2012

kaut kas laiku pa laikam jāpasaka

Add to Memories Tell A Friend
Vakar biju Rīgā. Centrā! Darbadienā, dienas vidū! Turklāt, vasarā. Pavisam, ziniet, dīvaina tā sajūta. Tāds atklājums, ka jums tur galīgi nav gaisa, ko elpot, nu nemaz. Uz Dzirnavielas (uz citām sevišķi negāju) dikti briesmīgi smird pēc izplūdes gāzēm un vispār tā smagi kaut kā. Joprojām šķiet, ka ļoti maz cilvēku uz ielām, bet šoreiz viņi šķita tādi kā patīkami samērā.

Un citās ziņās - Laima slimība (sensu lato Borrelia Burgdorferi) ir baisa realitāte, kas 3 nedēļās sagraus jūsu visādi citādi nenokaujamo organismu lupatās. Žēl vienīgi apzināties, ka jūs esat vien no tiem 1-3% sakosto, kuri šo derdzīgo ligu saķer.

March 21st, 2012

Add to Memories Tell A Friend
haha, es esmu bijusi tik tālredzīga, ka jau pirms pieciem gadiem esmu laicīgi šepat izlikusi apskatei visas bērnības traumas vienkop. Izlasīju un nopriecājos, ka lakoniski, precīzi un akurāti viss pateikts, super.

Bet ko es vispār tai traumatisma sakarā gribēju teikt - lūk, lasu es te citu traumas un secinu, ka vispār nav nekādu likumsakarību. Proti, skaidrs, ka tās, par kurām kāds gatavs runāt publiski, tās ir tik soft un neviennozīmīgas, ka cits pilnīgi atkal vai satraumējies no diametrāli pretējas situācijas. Citam bijusi rūpīga ģimene, sargājoša kā mūris un vienmēr gatava atbalstīt grūtā brīdī; citam atkal vecāki pilngadības dienā atņem mājas atslēgas un liek dzīvot kā mācēdamam, vienalga, iznākums viens - dzīvot neprot neviens no viņiem (tb abi indivīdi tādi, kas atstāj bērnības traumatisma seku iespaidu uz šībrīža realitāti). Neko tur nevar mācīties.

March 12th, 2012

aha, aha, jau trešo reizi

Add to Memories Tell A Friend
Zaļajiem interesentiem )

March 1st, 2012

Think! meitenītēm un varbūt kādiem puisīšiem ar'

Add to Memories Tell A Friend
Jālaikam ir tieši viens tupeļu ražotājs, par kuru varētu sacīt, ka man patīk 100% viss, ko viņi taisa un ja es atkal nokļūtu viņu speciālajā veikalā, sajuktu prātā uz līdzenas vietas un kredītlīnijā caurums. AAA!
Sevišķi šī līnija.

February 17th, 2012

ele ele

Add to Memories Tell A Friend
i'm so excited ZOMG!! nupat iesniedzu savu pirmo e-parakstīto dokumentu valsts vai pašvaldības iestādei, ZOMG!

aizgāja apmēram 2 dienas eparaksta izguvē, ---- ko es varu teikt, - ja jums ir 2 uzvārdi (Čau avral), tad e-paraksta ieguve iestiepjas uz nezināmu dienu skaitu, bet beigu beigās varonīgie LVRTC darbinieki sadarbībā ar SEB ibankistiem izcīnīja šausmīgo stringu parsēšanas kauju, atļaunot līst cauri datu apmaiņas xmlam DEFISEI! (čau kautski), un nu es esmu so foooking electronic, ka vairs nekad nekur neiešu uz ielām, lūdzu seksu arī caur e-parakstu, manis vairs nav, čau!

February 14th, 2012

Pirmsskaitļi

Add to Memories Tell A Friend
Nu lūk, es tiešām apbrīnoju visus tos spēcīgos cilvēkus, kas bija apņēmušies ikdienas kaut ko uzrakstīt un (kā jau avrals reiz piezīmēja), tos arī izlasu pirmos. Es tā nevarētu, bet ļoti gribētos.

Šodien man ir dzimšanas diena, ko es biju pilnīgi aizmirsusi un tāpēc tagad darbavietas konditorijai ir mani jāglābj un jācep kūkas, ar ko ātrumā pacienāt visus tulpes un orhidejas nesošos kolēģus. Laikam pirmo reizi pēdējo gadu jaunlaiku vēsturē neesmu izbesījusies par lielveikalos pieejamo sūdu rozā pūkaino rokudzelžu un poliēstera sarkanajām rozēm nosētajos naktskrekltopiņu izskatā.

Nu ja, šis ir neveikls mēģinājums vismaz kaut ko pateikt, atkal tātad, no jauna jau kuro reizi jāmācās socializēties pēc ilgstošāka posma internālā režīmā.

February 2nd, 2012

Add to Memories Tell A Friend
Konkrētie laikapstākļi ir tik jauki. .
Tā pāsteidzošā tīrības un sterilitātes sajūta, šķiet, ka visas baktērijas un infekcijas nosalst ka šnerkst vien; lauskis nosper vīrusus kā mazos ežus ar pie viena.
Nekas nekur nesmid un ir tik dzidrs un vibrējoši skaidrs. Droši vien, ja ieklausās, var dzirdēt kā ērces paukšķēdamas mirst, pārsprāgstot aiz aukstuma.

Paldies, protams, Tagrider un Rossignol par attiecīgajiem ražojumiem. Vakar atnācu uz darbu pat nemaskējusi termoveļu zem virsbiksēm, skaistajām sarkanajām vīlēm zibinot augstpapēžu kurpēs un kleitē. Nu, tādam kā testam - pamanīs, vai ko. A neko.

January 27th, 2012

sveika siliKŌNA ieleja

Add to Memories Tell A Friend
krūzMAS )
Powered by Sviesta Ciba