Esse un 7. maijs - Episode 1
Runā Kārlis, 7 gadi:
[jau 10 minūtes pēta ēdienkarti sab. ēd. iestādē, burto visus pieejamos bērnu ēdienus un neganti domā]
K: tef-teļi mājas gaumē ar picas gabaliņu... kas ir tefteļi?
Esse: Tefteļi ir tādas kā kotletītes mazas, tipa no maltas gaļas.
K: Bet kāda ir tā mājas gaume?
Esse: [apspiež smieklus] un aizdomājas. Patiesībā izcils jautājums. Es nezinu, viņas mēdz būt tik dažādas.. un mēs nekādi nevaram zināt, kāda viņiem tā māju gaume būs šeit..
K: [nopūšas] sarežģīti, jā. Labi, es ēdīšu tos teļus. Tikai pasaki viņiem, lai to mājas gaumi neliek iekšā. Es neko tādu negribu.
Runā Līva ar Mārtiņu, 14 un 6 gadi, fonā K.:
[par būtisko ceļu būves aspektos uz Brīvības un Lielvārdes ielu stūra vakar, ap 21]
M: Ko viņi te sadarījuši? Mēs nemūžam nepaspēsim uz Gandru! Es varētu izkāpt un viņus nodurt ar zobenu!
L: Mārtiņ!, tā nerunā. Tu par daudz esi pārspēlējies datorrotaļas, traki agresīvs!
M: Da beidz, tas ir tikai tāds figurāls izteiciens.
L: [vēršas pie Esse un runā angliski, lai citi nesaprot] He's only six! And uses words like that. People will find that he's too smart. Maybe even smarter than me!, tālāk vēršas pie Mārtiņa un ļauni triumfējot prasa: 'A cik ir kvadrātsakne no trīsdesmit seši, koa?'
M: [sarauc pieri grimasē fuck off]
K: Paprasi varbūt vēl cik ir no mīnus trīsdesmit seši. Es tev varētu pateikt, ka no mīnusskaitļiem kvadrātsaknes nevelk.
L. sagumst un visu vakaru nerunā, mājās demonstratīvi izvelk Kafkas 'Procesu' un lasa līdz 3 naktī.
[jau 10 minūtes pēta ēdienkarti sab. ēd. iestādē, burto visus pieejamos bērnu ēdienus un neganti domā]
K: tef-teļi mājas gaumē ar picas gabaliņu... kas ir tefteļi?
Esse: Tefteļi ir tādas kā kotletītes mazas, tipa no maltas gaļas.
K: Bet kāda ir tā mājas gaume?
Esse: [apspiež smieklus] un aizdomājas. Patiesībā izcils jautājums. Es nezinu, viņas mēdz būt tik dažādas.. un mēs nekādi nevaram zināt, kāda viņiem tā māju gaume būs šeit..
K: [nopūšas] sarežģīti, jā. Labi, es ēdīšu tos teļus. Tikai pasaki viņiem, lai to mājas gaumi neliek iekšā. Es neko tādu negribu.
Runā Līva ar Mārtiņu, 14 un 6 gadi, fonā K.:
[par būtisko ceļu būves aspektos uz Brīvības un Lielvārdes ielu stūra vakar, ap 21]
M: Ko viņi te sadarījuši? Mēs nemūžam nepaspēsim uz Gandru! Es varētu izkāpt un viņus nodurt ar zobenu!
L: Mārtiņ!, tā nerunā. Tu par daudz esi pārspēlējies datorrotaļas, traki agresīvs!
M: Da beidz, tas ir tikai tāds figurāls izteiciens.
L: [vēršas pie Esse un runā angliski, lai citi nesaprot] He's only six! And uses words like that. People will find that he's too smart. Maybe even smarter than me!, tālāk vēršas pie Mārtiņa un ļauni triumfējot prasa: 'A cik ir kvadrātsakne no trīsdesmit seši, koa?'
M: [sarauc pieri grimasē fuck off]
K: Paprasi varbūt vēl cik ir no mīnus trīsdesmit seši. Es tev varētu pateikt, ka no mīnusskaitļiem kvadrātsaknes nevelk.
L. sagumst un visu vakaru nerunā, mājās demonstratīvi izvelk Kafkas 'Procesu' un lasa līdz 3 naktī.
(Vai ko viņš lasīja reiz virtuvē?)